Situācija ar jaunās, “modernās” slimības izplatību Eiropā un arī Latvijā ir tāda, kāda tā ir: Covid-19 vīruss nekur no kontinenta nav pazudis, nav arī
noslaucīts
ne ar jaunajām zālēm, ne ar jaunajām metodēm. Tas, ka Latviju šī sērga ir skārusi mazāk nekā kaimiņvalstis un Eiropu kopumā, zināmā mērā ir gan iedzīvotāju, gan Latvijas mediķu nopelns. Diemžēl šo iedzīvotāju un mediķu cīņu ar sērgu Latvijas valsts atbalsta tikai vārdos. Veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte pat Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā. Veselības aprūpei Latvijā pērn bija atvēlēti tikai 2,9% no iekšzemes kopprodukta (vidēji Eiropas Savienībā – 6,4%, Lietuvā – 4,4%, Igaunijā – 4,5%). Veselības aprūpes kodols ir darbinieki. Bez viņiem nedarbosies neviena koncepcija vai tehnoloģija. Bet, kā bilst darbinieku arodbiedrība, mediķi, kuri nav aizbraukuši uz ārzemēm, strādā ar pārslodzi. Ārkārtējā situācijā Saeima pat pieņēmusi likumu, kas atļauj valdībai medicīnai papildus tērēt divus miljardus eiro, taču nevar zināt, kur tā nauda palikusi. Veselības ministrija izmisīgi meklē ieganstus likuma nepildīšanai. Mediķi nekādu algas pielikumu tā arī nav saņēmuši, jo, lūk, “valstij nav naudas”. Kaut gan patiesībā nauda ir, jo valsts šī gada budžeta izdevumi (tikai ne medicīnai) tika ieplānoti par 700 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Piebildīsim, ka mediķiem dotās garantijas izpildei vajadzēja 120 miljonus. Atgādināsim, ka ārkārtas situācijā Saeima š. g. 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus eiro. Šobrīd kopējais apstiprinātais atbalsts krīzes seku mazināšanai ir sasniedzis 3,2 miljardus eiro. Taču arī no šīs naudas mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu tā arī nav saņēmuši. Šādā situācijā, lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, mediķu sabiedriskās organizācijas aicinājušas valdību steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu. Latvijas mediķi ar atklāto vēstuli vērsušies Satversmes tiesā un nosūtījuši atklāto vēstuli gan 13. Saeimas deputātiem, gan Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam, kurā gan šīs, gan citas valsts institūcijas aicinātas steidzami rīkoties. Vai šai vēstulei būs kāda rezonanse Saeimā un citās valsts varas struktūrās, to, cerams, redzēsim vistuvākajā laikā. Turklāt žurnālisti apņēmušies sekot arī tam, kā likumu (sevišķi likumus par mediķu atalgojumu) pilda pašvaldības, kuru pārziņā ir daudzas Latvijas medicīnas iestādes. Nav noslēpums, ka dažādās Latvijas pašvaldībās attieksme pret pakļautībā esošo medicīnas iestāžu darbiniekiem ir ļoti atšķirīga. Vēstulē mediķi atgādina, ka Saeima un valdība līdz šim ir ignorējušas mediķu prasības, valsts iedzīvotāju intereses un starptautisko sadarbības partneru ieteikumus nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu izpildi. Valsts vīriem un sievām būtu jāsaprot, ka tikai mediķi, kuri ikdienā bauda gan pašvaldību, gan valsts (valdības) interesi un atbalstu, var ar panākumiem stāties pretī epidēmijām, pandēmijām un citiem izaicinājumiem.
Māra NIZINSKA
Komentāri