Jau grōmotas vōka nūformējums, kur izmontōta Ilonas Žukovskas fotografija – zīdūšūs lupīnu un smylgu teirums, vosoras saulgrīžu saules apmyrdzāts, – ir kai sūlējums laseitōjam te gyut dvēselisku baudu. Un teišam, dzeja, proza, esejas, ludzeņas naļauj nūlikt molā almanahu, īvalk cytā, autoru radeitajā pasaulē, līk izdzeivōt vysu emociju bogōteibu, smītīs un skumt, dūmōt un pōrdzeivōt leidza. Almanahs sōcās ar Jōņa Blaževiča, kas ir vīns nu almanaha atbaļsteitōjim, dorbim, kurūs jis aproksta dobas skaistumu, apcer tautas mīlesteibu un rysynoj filozofiskas dūmas:
“Asmu vīns… nu vysa. Stōvu dobas vydā, vāsō rudiņa nakts vēja apjimts. Te nu ir muna myužeiba. Taids nu es asmu ar vysim par un pret šamā bezgaleigajā tymsas, soltuma un guņs pasaulē ar bezgaleigi daudzim nazynomajim.”
Šūreiz vysbōgōtōk dzejas orūdu ir piļdejis Romons Spaitāns. Almanahā publicāti jō 37 dzejūli! Par dzeivi, par Latgolu:
“Koč komōts, lomōts, vōrdzynōts,
Jau latgaļs golvu ceļ.
Niu breives vōrds teik dōrdzynōts,
Nu jauna zeme zeļ.” Ari Jūlijs Trōps aicynoj latgalīšus nabyut vīnaldzeigim, sauc pi kotra sirdsapziņas apdūmōt, kū kotrs dora voi kurp īt pasauļs.
“Napalīc vīnaļdzeibā cītā,
Latvijas latgaļu ciļts!
Naklusej, kod kangari
Skaidrū mōtes volūdu
Malnā akacī sleicynoj,
Satana kolpim golvonais –
Lai mes Latvijai gaistu…”
Ar dzeju J. Trōps atgōdynoj ari tū, ka:
“Šudiņ Latvijā goreigō krīze,
Kai cytur pasaulē…
Gon jau tauta
Pasamūss
Un ceļsīs nu jauna.”
Mīlesteibas pīpyldāta ir Voldemāra Vogula dzeja, ari Rūdolfs Linužs apcer romantiskas jyutas. Dzejneicas Leontīnes Apšenieces dzeja šūreiz veļteita bārnim, vīnlaikus sabīdreibai atgōdynojūt, ka ļūti bīži mozais cylvāks teik pakļauts vardarbeibai gon giminē, gon sovu vīnaudžu vydā, un cik svareigi mozajam justīs laimeigam un drūšeibā. Almanahā publicāta ari Ernesta Vilcāna, Evelīnas Visockas, Helēnas Kulincānes, Imanta Zeltiņa un Oskara Seiksta dzeja. Pastōveigō “Olūta” autore ir viļakīte Ilze Keiša. Ari šūreiz varim laseit jōs skaistōs esejas. Kai mōkslinīks ar krōsom, tai jei ar vōrdim uzgleznoj dobas ainavas:
“Tikai pļova smejās, šolkdama leitim un vējim leidza, leigōdamōs sovā plōnajā, vīglajā un garajā naktskraklā, kas mijkrēslī nūgōž nu kōjom skrīnūšu bārnu, kas tymā sasapyn, īprīkš tō napamanejs.”
Almanahā publicāti ari stōsti: Aijas Mikeles-Strušeles “Aneite”, Kristīnes Gļaudas “Puisāns”, Magdalenas Vjateres “Dzeives pagrīzīņs” (ari jōs dzeja), Pītera Meikstuma “Lelō mīlesteiba” un Leonarda Rakicka “Bocmans”. Stōstu sižetus naatklōšu, tī jōlosa pošim. Bet pōrdūmom – teiktais Kristīnes Gļaudas stōstā:
“Un, kai saprūtat, vajag naatlaideigi sekōt sovam sapņam, lai cik ilgs laiks paītu – tikai nadreikst pōrstōt sapņōt.”
Sovukōrt Iveta Dimzule laseitōjim pīdōvoj literaru pōsoku “Tik dvēseli navar atjimt”. Amatīrteatru režisori nūteikti byus prīceigi par divom ludzeņom – Andra Pelša “Jōņu nakts sapyns” un “Lesbīts”, kas sasmīdynōs skateitōjus. “Olūtā” publicāti ari roksti: “Dzejnīku pīmiņai”, kurā var uzzynōt par dzejnīku Eduardu Krustānu (1871–1953), Tomasu Selicki (1901–1961), Izidoru Kundzēšu (1901–1982) un Jōņi Karūdznīku (eistajā vōrdā Eugeniju Ruško) (1921–2003); “Latvīšu goramontas” (pēc Ivara Vīka publikacijas “Mūsu dižā senatne” 2014. g.) un Paula Jureviča “Vyspōrciļvēciskais lobums kai eistais attaisnōjums” (publicāts latgaliski pēc mēnešroksta “Daugava”, 1936, 12.). Un, prūtams, almanaha nūslāgumā ir Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas dorbu bibliografija 2020. goda II pusei un 2021. goda I pusei. Jōatgōdynoj, ka grōmota izdūta ar Jōņa Blaževiča, Viļa Mileiko un Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu. Redaktore – Valentīna Unda.
Izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis soka paļdis autorim un aicynoj vysus jau īsnēgt jaunus dorbus nōkamajam almanaham.
Keritēs pi prozas vai dzejas raksteišonas jau tagad – doba jyus īdvasmōs! Jaunū “Olūtu” meklejit LKC izdevnīceibā, īprīkš pīzvonūt
pa telefonu 26529898
vai
. Taipat grōmota pīejama ari Rēzeknes Centralajā bibliotekā un Latgolas Kulturvēstures muzejā.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Komentāri