Kazimirs Buiņickis ir dzimis 1788. goda 30. septembrī Škeltovas muižas īpašnīka Andreja Buiņicka giminē. Izgleiteibu jys īgiva Krōslovas misionaru skūlā un Daugavpiļs jezuitu skūlā. Pašmōceibas ceļā īsamōceja vōcu, krīvu, franču, angļu, latiņu un latgalīšu volūdu. Jō tāvs 1801. godā nu Plāterim atpērka Dagdas muižu. 23 godu vacumā Kazimirs pēc tāva nōves kļiva par Dagdas muižas īpašnīku un te pavadeja dzeives lelōkū daļu. Nu 1842. leidz 1849. godam Kazimirs Buiņickis izdeve almanahu “Rubon” (taids ir Daugavas senejs nūsaukums). Šymā almanahā turpynōjumūs tyka publicāts ari romans “Prīstera Jordana atmiņas”. “Rubon” faktiski beja pyrmais periodiskais izdavums Latgolā. Almanaham beja trejs patstōveigas nūdaļas: “Svareigōkī roksti” (apceres par Latgolas vēsturi un kulturu), “Literatura” un “Praktiskas lītas”. Ostoņu godu laikā iznōce desmit apjūmeigi sējumi vairōk nakai 2800 lopaspušu kūpapjūmā. Īspīsts Viļņā, almanahs tyka izplateits Latgolā, Leitovā, Pūlijā un Boltkrīvijā. 1841. godā Viļņā izdūts Buiņicka publicistiskais dorbs “Wędrówka po małych drogach” (“Ceļōjums pa mozim celim”) divōs daļōs, kur apraksteitas Latgolas vysnūmaļōkōs vītas un īražas. 1852. godā sekoj turpynōjums – “Nowa wedrowka po malych drogach” (“Jauns ceļōjums pa mozim celim”). Pōrejī Buiņicka daiļliteraturas dorbi: “Siostra Gertruda” (“Mōsa Ģertrūde”, 1842), “Komedye prozą i wierszem” (1851), “Stara panna” (“Vacmeita”, 1855), “Biórko” (1862). 1863. godā K. Buiņickis publicēja plašu enciklopedisku apcerējumu “Inflanty (Widsemme)” par latgaļu dzeivi Vidzemē gon pyrms krustnešu īnōkšonas, gon ari turpmōkajā nabreivē – izdavumā “Encyklopedia Powszechna” (“Vispārējā enciklopēdija”, 12. sējums). 1863. godā pūļu saceļšonōs laikā zemnīki nūdadzynōja K. Buiņicka muižu Dagdā ar vysu jō unikalū biblioteku. Daļa Buiņicka dorbu, tajā skaitā “Latvīšu tautas vēsture”, tai ari natyka izdūti, jo rūkroksti sadaga ugunsgrākā. Leidz pat sovai nōvei 1878. godā Buiņickis dzeivōja myrušōs sīvas īpašumā Rēzeknes apriņka Cyskōdu draudzes Luknā. Apglobōts Dagdas bazneicas pazemes velvēs.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Komentāri