“Latgola, es īsaklausu tevī!
Laksteigola dzīd, un kamane šyupojās zīdūšūs līpu zorūs, kod zeme, leita nūmozgōta, atplaukst poša sovā, vēļ kautreigajā skaistumā.
Tu kai meitine, kas pa naktim puču raibōs drēbēs staigoj klusim sūlim, strautu šolcūšajā volūdā klausūtīs. Un cik dažaidas ļaužu dzeivēs nōtres aug, un cik daudz dvēseleišu pēc mīlesteibas — kai pēc skaidrō olūta iudiņa slōpst!”
Tōs ir dažas rindeņas nu viļakītes Ilzes Keišas grōmotas “Muns laiks”, kas naseņ izgōjuse Latgolas Kulturas centra izdevnīceibā. Vairōk kai 200 miniaturōs voi dzejprozas darbeņūs Ilze Keiša daudz stōsta par dobas skaistumu: dzejneicu īdvesmoj itin vyss radzātais apkōrt — sērmōs līpas un ūšu aleja, kas aug blokom jōs gimines lauku sātai Brīžucīma pogosta Kvašnevas cīma “Teterūs”; ik pučeite, vējs un mōkūni dabasūs, nagaiss un saule, snīga pōrsleņas, pat suņa rīšona. Daudzūs dorbūs ar smeļdzeigu skaudrumu Ilze runoj par cylvācyskajom vērteibom, par dzeives meklējumim:
“Vīneigi vēļ nazynu, iz kuru pusi maņ jōīt byutu un kū mekleju es. Un kas ir tys, pēc kō es īmu. Vīnkōrši jau pīrosts ir pi tō, ka atbiļdes iz tū vaicōjumu tai maņ ari nadabōt nikod.
Es tū saprūtu, jo jau godim naspēju atrast tū, kō maņ vysvairōk pītryukst.”
Ilze Keiša ir apbreinojams cylvāks, jei ir gorā stypra. Nu mozūtnes pīkolta rateņkrāslam, bet, nasaraugūt iz tū, jei ir atroduse sovu dzeives aicynōjumu. Jōs raksteitō dzejproza līk laseitōjam aizadūmōt, saprast, ka apkōrt ir tik daudz skaista, vīņ navajag tam vysam sovā lelajā aizjimteibā aizskrīt garom. Ilze aktivi dorbojās Viļakas literatu bīdreibā “Viļakas Pegazs”, pīsadola dažaidūs literarūs pasōkumūs. Jōs dorbi ir publicēti kūpkrōjumā “Dzīves mīlēšana” kūpā ar Māreiti Slišāni, dzejas krōjumā “Dvēseles aka”, almanahā “Olūts”, “Tāvu zemes kalendarā”, dzejas almanahā “Rēzekne” u.c. “Grybu pasaceit paļdis Viļakas nūvoda dūmei un Paulīnei Zalānei par grōmotas finansialu atbolstu. Taipat paļdis redaktorei Valentinai Undai un izdevnīceibas vadeitōjam Jōņam Eļkšņa kungam,” soka Ilze Keiša. Par sovim radūšajim planim Ilze soka, ka tys ir nūslāpums, bet raksteit jei roksta kotru dīnu.
Aija ZUJA
AUTORES foto
Komentāri