Priežu ieskauta un Lubāna vēju iežūžota, vienā salas malā — kapsēta, kas par mūža mājām kļuvusi daudziem jo daudziem īdeniešiem. Kapsētas centrā — kapliča, par mazu baznīciņu tapusi, kur Īdeņas draudzei uz kopīgu Dievlūgšanu sanākt. “Maz mūsu, pātaru skaitītāju, palicis. Visi mūžībā aizgājuši vai pa pasauli izklīduši,” stāsta Taukuļu saimes māju pagalmā sastaptā Magdalēna TAUKULE, kuru vietējie mīļi par Madaļu sauc. Viņa ir kapličas atslēgu turētāja. “Esmu Īdeņas kapličas direktore,” šķelmīgi teic vecmāmuļa Madaļa, negribīgi ļaujoties fotografēšanai, “ko tad nu tādu vecu un grumbainu bildēsi?” Bet grumbas jau babiņām piestāv, tajās visa dzīve ierakstīta!
Vairāk par Taukuļu Madaļu, Īdeņu un īdeniešiem pastāstīsim kādā no nākamajiem “RV” numuriem.
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
AUTORES foto
Комментарии