Viņš teicis, ka Latgalē viņam ir divas “ligzdas” – dzimtā Bodrovka, kur aizritējusi bērnība, skolas gaitas un kur atrodas viņa dzimtas kapi, un Daugavpils, kur viņš studējis, izveidojis ģimeni, kur īstenojis sevi kā filologs un atzīts 20. gadsimta krievu dzejas pētnieks. Pēdējos savas dzīves gadus Mihails Bodrovs pavadījis dzimtajā ciemā un rakstījis dzeju. 1997. gada augustā Mihails Bodrovs miris. Jau pēc gada notika pirmā zinātniskā konference, kas tika nosaukta par “Bodrova lasījumiem”. Šis zinātniskais simpozijs bija veltīts Latvijas krievu vecticībnieku vēsturei, tradīcijām, kultūrai – tam, ko Mihails Bodrovs ļoti augstu vērtēja. Lasījumos piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas un ASV zinātnieki, politiķi, sabiedriskie un reliģiskie darbinieki. Bodrova lasījumu rīkošanas iniciatori bija Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs tēvs Aleksejs Žilko, Rēzeknes novadpētnieks Aleksandrs Grodzickis un Daugavpils Pedagoģiskā institūta profesors, filologs Eduards Mekšs. 2007. gada februārī, desmit gadus pēc Bodrova nāves, pēc Saeimas deputāta Ivana Ribakova un tēva Alekseja Žilko iniciatīvas pie mājas, kur dzimis zinātnieks, tika uzstādīta piemiņas plāksne. Bet vakar Mihaila Bodrova dzimtenē Bodrovkā notika viņa jubilejai veltīts piemiņas pasākums. Par to mēs pastāstīsim kādā no nākamajiem “Rēzeknes Vēstu” numuriem.
Gaļina MASLOBOJEVA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri