Egita Terēze Jonāne katru pasākuma dalībnieku sagaidīja ar sirsnīgu dāvaniņu un aicināja spēlēties ar vārdiem: “Ir forši būt radošam jebkurā dzīves sfērā. Kad tu kaut ko radi, izveido kaut ko jaunu, tu gūsti gandarījumu. Šis gandarījums rada pozitīvo gaisotni, kas piesaista apkārtējos cilvēkus – arī viņos mostas radošuma vēlme. Radošums ir lipīgs! Pat Dievs saka: “Spēlējies ar mani!” Kāpēc spēle? Tamdēļ, ka spēlē mēs aizmirstam par rāmjiem, kam pakļaujamies ikdienā. Spēle ir radoša.” Kāds tad bija uzdevums? Izvēlēties trīs vārdus un uzrakstīt dzejoli vai dzejprozu, vai pasaku, kurā iekļauj šos vārdus. Pēc tam katrs savu jaunrades darbu nolasīja, bet pasākuma dalībnieki centās atminēt trīs atslēgas vārdus. Kuri vārdi atkārtojās visvairāk? Tie bija: mīlestība, Dievs, saule, ceļš. Pēc spēles ar vārdiem bija mirklis dzejas lasījumiem. Egita Terēze Jonāne atklāja – raksta haiku formā tamdēļ, ka viņai nepatīk labot un pārrakstīt. Ja doma iekļaujas 17 zilbēs, tātad tā ir piedzimusi. Ja rosās vēl kāda ideja prātā, tā jau ir nākamā trīsrinde. Vēl dzejniece aicināja: “Nebaidieties radīt jaunus vārdus, lai tie palīdz izteikt jūsu domu! Jaunu vārdu radīšana nav tikai Raiņa privilēģija. Jaunu vārdu radīšanas laiks ir arī šeit un tagad.” Rikavas jauno literātu dzejā izskanēja gan sapņi, gan ilgas un cerības. Ieva Trimalniece aicināja aizdomāties, kāda mums katram dzīves kuģim bura. Kristīne Gļauda sirsnīgi runāja par to, ka cilvēka dzīves ceļā ir pieturzīmes… bet vai tās mēs pamanām un saprotam? Savukārt Arvīds Gļauda dalījās atziņā: “Kur katrs skatiens ticību svin, tur dvēseles klusā valodā dzied!” Un tad jau arī Rikavas jaunie literāti aicināja veikt radošo darbu: uzrakstīt dzejoli par tēmu “Sadarbība”, izmantojot vismaz septiņus jautājuma teikumus, kuros atklāj to, kas un kāpēc ir svarīgs sadarbībā. Diāna Dimzule savā dzejolī iekļāva šādus jautājumus: “Kas ir miera nesēja? Kas atrisina problēmas?” Inga Strogonova rakstīja: “Kas tev ir kopābūšana? Vai palīdzēt kādam esi gatavs?” Izrādījās, mēs kopā radījām vairākus desmitus jautājumu, kas raksturo sadarbību. Pasākumā valdīja viegluma, brīvības un gaišuma atmosfēra, jo šeit neviens nemēģināja otra cilvēka radošuma izpausmes nonievāt vai lauzt. Klausoties pasākumā radītajās rindās, bija sajūta, ka dzirksteļo jaunu ideju un impulsu salūts. Nobeigumā Egita Terēze Jonāne teica: “Visums turas uz radošajiem. Radot mēs radām paši sevi un, radot sevi, iegūstam pilnvērtīgu dzīvi. Mēs, radošie, esam pasaules līdzradītāji, jo mūsu instruments ir vārds, un kā Jāņa Evanģēlijā teikts: “Iesākumā bija Vārds!” Lai mums vienmēr ir tieši tie vārdi, kas ir svarīgi!” Paldies Preiļu galvenajai bibliotēkai par atbalstu pasākuma tapšanā! Paldies Rikavas pagasta pārvaldei par atbalstu! Paldies Egitai Terēzei Jonānei par dzejas grāmatas “Tikšanās uz siržu laipas” dāvinājumu Rikavas pagasta bibliotēkai!
Iveta DIMZULE
Diānas BRAVACKAS foto
Komentāri