Kalendaru Latvijā daudz — i zemnīkim, i medinīkim, i dōrza kūpējim, i agronomim. Bet tikai Tāvu zemes kalendars jyusim pastōsteis par vysim Bazneicas svātkim, atgōdynōs, ka 25. janvarī ir Svātō Pōvula atsagrīzšonas dīna, 1. oktobrī — Svātō sorg-eņgeļa dīna, bet 24. junī — gon Svātō Jōņa Kristeitōja svātki, gon Jaunovas Marijas Sirds dīna. Kalendars myusim atgōdynoj par aizgōjušīm laikim i cylvākim, bez kuru dzeives i dorba Latgola nabyutu Latgola. Par bazneickungu un mūcekli, bērzpilīti Pīteru Apšinīku, par satiksmes ministru, deputatu, žurnalistu, 1941. godā aresteitū Ontonu Rancānu, par baļtinovīti, dzejnīku Albertu Ločmeli, kuram novembrī jubileja… Vōrdu sokūt, kalendars ir bogōta, leidz molom ar dereigu un mums leidz šam nazynomu informaciju pīpiļdeita teine. Tys par godagrōmotas kalendarū daļu. Ļūti bogōta un daudzveideiga ir kalendara ūtrō, literarō, daļa, kurā vōrds dūts zemes kūpšonas, medicinas, vēstures un cytim specialistim, pōrsvorā Latgolā zynomim cylvākim, taidim kai doktors Pīters Apeļs (“Kai uzvarēt golvassōpes”), arheologs Juris Urtāns, Krōslovas puses vēsturnīks Edmunds Klesnīks. Padūmus dūd daudzi cyti lauksaimnīceibas, medicinas, kulturvēstures specialisti. Sadaļa “Lauksaimnīceiba, medicina, arheologija, kulturvēsture” seviški bogōta. Te var atrast laseitōjim jau zynomu specialistu un vīnkōrši pīredzes bogōtu cylvāku dorbus dažaidōs nūzarēs. Pīmāram, tikai daži šōs sadaļas autoru uzvōrdi: Anna Līpenīte, Helēna Vasiļjeva, Marija Binduka, Veronika Grišāne, Marija Labanovska, Leonards Rakickis un daudzi cyti. Latgalīšu volūdai veļteiti Jōņa Būmaņa un Paulīnes Zalānes dorbi (“Voi trokōk ir lobōk”). Ļūti bogōta sadaļa “Literaturas kritika, publicistika”, autori — Ontons Kreics, Voldemārs Voguls, Jūlijs Trūps, Magdalena Vjatere, Pīters Meikstums, Eleonora Tjarve un daudzi cyti. Izpyldūt laseitōju lyugumu un īteikumu, 2017. goda Tāvu zemes kalendarā īvītōts Rēzeknes — Aglyunas diecezes goreidznīku adrešu un telefonu saroksts. Ļūti loba grōmota. Jū var atrast bazneicu kioskūs.
Māra NIZINSKA
Komentāri