Kultūra

Mālā ierakstītais mantojums

Publicēts: 9. maijs 2025 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 1 min Komentāri (0)

Daba ir neizmērojami bagāta, un, cilvēkam to visu saprātīgi izmantojot, dzīve kļūst daudz labāka. Šobrīd mēs nezinām, kā sensenos laikos kāds cilvēks, brienot pa mālainu augsni, iedomājās, ka no tās varētu izveidot māla traukus. Bet varbūt tas bija kāds bērns, kurš, spēlējoties ar māla pikučiem, salipināja kaut ko līdzīgu bļodiņai un to pamanīja pieaugušie... Jau tālā senatnē cilvēki ikdienā izmantoja māla podus, bļodas, krūkas, bet, laikam ritot, keramika kļuva par mākslu.

25. aprīlī tradicionālo Latgales podnieku dienu laikā Latgales Kultūrvēstures muzejā (LKM) notika zinātniskā konference “Mālā ierakstītais mantojums. Jānim Pujātam – 100”. Konferenci atklājot, LKM direktore

Anastasija Strauta

teica: “Latgales podnieku dienas šogad piedzīvo jau 45. gadskārtu. Šī tradīcija ir unikāla, dzīvotspējīga, un arī nākotnē tai novēlu attīstīties. Šodien atzīmējam arī Latgales keramikas atdzimšanas veicinātāja, mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta simtgadi. Tāpēc referātos uzzināsim ļoti daudz par Jāni Pujātu gan kā par mākslas zinātnieku, gan plašākā nozīmē kā visas Latgales kultūras dzīves dažādu procesu pētnieku, virzītāju un attīstītāju. Viņa vārds ir neizdzēšami ierakstīts mūsu Latvijas kultūrvēsturē, un vienmēr viņu pieminēsim. Jo Jānis Pujāts visu savu mūžu veltījis arī Latgales keramikas pamatu teorijas pētīšanai, un tas viss apkopots grāmatā “Latgales keramika”, kas pēc tam piedzīvoja pārizdošanu. Pujāts arī visas šīs zināšanas sniedza Latgales podniekiem, iedzīvināja zināšanas viņu praktiskajā dzīvē, darbībā. Man pašai personīgi, kad uzsāku darbu muzejā, bija laime satikt un iepazīt Jāni Pujātu, un arī kādu laiku piedalīties viņa organizētajās Tautas universitātes lekcijās.”