Šodien es intervēju Vladimiru LAVRENTJEVU – cilvēku, kurš lielāko dzīves daļu veltījis mūzikai. Dziedājis un spēlējis daudzās grupās. Galvenokārt spēlēja roku, kas uzsver emocijas, draivu un grandžu. Tagad Vladimiram ir sava studija pilsētas ziemeļu rajonā – “VSound Rezekne”. Pēc manas personīgās un manu draugu pieredzes tā ir viena no labākajām un, iespējams, vienīgā šāda veida studija Rēzeknē.
– Vladimir, vai atceries brīdi, kad pirmo reizi saprati, ka vēlies spēlēt ģitāru?
– Man bija 16 vai 17 gadi, un daži puiši pagalmā spēlēja ģitāru. Es biju aizrāvies, ļoti gribēju iemācīties, un draugi man palīdzēja. Mēs nolēmām izveidot grupu. Galvenokārt spēlējām populāras tā laika jauniešu un pieaugušo dziesmas.
– Kā šajā laikā ir mainījusies roka skatuve? Kas zudis un kas jauns?
– Pirmkārt, ir mainījusies cilvēku gaume. Arī mūzika ir mainījusies, jo toreiz roks bija roks, un reps bija reps. Tagad žanri ir sajaukušies, parādījies daudz kas jauns. Manuprāt, tagad mūzikā ir mazāk dvēseliskuma, agrāk mūzika bija dzīvīgāka. Bet tajā pašā laikā ir lielāka dažādība, parādījies daudz vieglāk atskaņojamu lietu. Var veidot trekus: tas ir kā pašam salikt savu konstruktoru. Tagad ir tik daudz iespēju!
– Kāds ir neaizmirstamākais un aizraujošākais koncerts, kurā jebkad esat spēlējis?
– Visi koncerti ir neaizmirstami, visi bija labi. Bet visneaizmirstamākie – Daugavpilī 90. gadu beigās, kad bija izplatīti rokmūzikas festivāli.
Komentāri