Tymā varēs dzērdēt pošas autores dzeju un pōrdūmas par laiku, kurā dzeivojam, kai ari īsajust latgaliskajā mentalitatē ar “Lūznovys kadriļa” deju sūlim, veiru kora “Graidi” bolsim un dzīsmem ar A. Rancānes vōrdim, kū izpylda Sovvaļnīks. Annas Rancānes “Latgolys laika gruomotys” dzejūli skanēs Rēzeknes Tautas teatra aktīra Jōņa Pampes izpiļdejumā. Anna Rancāne ir Latgolas atmūdas laika (voi Latgola ir atsamūduse?) īskandynōtōja gon ar tū, ka jau pyrmajūs dzejūļu krōjumūs pasarōda motivi latgaliski, bet vysvaira ar krōjumu “Advente” (1992), kas pōrsteidz ar dziļumu, sovpateibu, Latgolas un Latvijas vēstures pōrvērteišonu, gon ar sovu klusū speitu un uzjēmeibu, rokstūt un vōcūt biografiskus materialus par Latgolas spylgtōkajom personeibom: kordirigenti Terēzi Broku, pedagogi Valeriju Seili un cytim, dzivojūt leidza Latgolas ikdīnai daudzūs plašsazines leidzekļūs un cytūs medijūs, kur A. Rancāne dorbojās kai žurnaliste un publiciste. Pasōkuma moto izvālāts nu vīna nu pādejūs dzejneicas krōjumu, kas runoj par laiku, kas pazudis un kū navar atrast, palyudzūt svātū Ontonu paleigā. Kaids ir dzejneicas, latgalīšu volūdas, tautas, Latvijas un pasauļa laiks, runōsim ar dzejneicu. Kaidā sarunā, kas nūtykuse pyrms 10 godim, A. Rancāne iz vaicōjumu nūsaukt tōs lītas voi nūtykumus, kas jōs dzeivē ir svareigas, atbiļdēja tai: “Tys, ka es asu pīdzymuse, izauguse dziļūs laukūs, dobas vydā, vīntuleibā, tod latgaliskums un katōļu ticeiba, ari Katōļu Bazneicas tradicijas, tūs mama īaudzynōja jau agri. Tei beja pašsaprūtama līta. I lobi, spēceigi skūlōtōji literaturā, munas paaudzes dzejnīki – K. Elsbergs, A. Aizpuriete, H. M. Majevskis.” Ir lītas, kas nasamaina, ir taidas, kū apād laika upe, bet jebkura sasatikšona ar radūšu personeibu var pamudynōt jaunom īspējom un uzadreiksteišonom. Lai ari itei kūpā byušona pōrsavērš gryudā! Esi gaideits ar sovu dūmu par laiku, A. Rancānes dzeju un myu-su vysu gribēšonu dzeivōt pīpiļdeitu dzeivi! Pasōkumu atbolsta Rēzeknes nūvoda pašvaļdeiba, Lūznovas pogosta pōrvaļde, Latgalīšu kulturas bīdreiba un Vaļsts kulturkapitala fonds. Pasōkums nūteik cykla “Lūznovas literarī lasejumi” ītvorūs.
Ilga ŠUPLINSKA,
pasōkuma sarunas vadeitōja
Комментарии