Šī gada maijā tika iesvētīti divi jauni latviešu priesteri un divi diakoni. Viens no tiem — Joans Maria Palauskis — Priesterības sakramentu saņēma Ukrainā, kur turpinās kalpošanu. Rēzeknes – Aglonas diecēzē iesvētītais priesteris Mārtiņš Kārklis strādā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, savukārt abi diakoni turpinās studijas Rīgas Starpdiecēžu augstākajā garīgajā seminārā. Priesterības sakramentu Odesas un Simferopoles diecēzē Ukrainā no bīskapa Broņislava Bernicka rokām saņēma J. M. Palauskis (dz. Dzintars Kļava) šī gada 4. maijā. Priesteris ir dzimis 1968. gada 7. novembrī Rīgā. Viņa ceļš līdz priesterībai ilga desmit gadus. 2011. gadā viņš uzsāka mācības Garīgajā seminārā, bet pēc diviem gadiem devās uz Ukrainu, kur vispirms mācījās ukraiņu valodu, bet pēc tam Kijevā Ļubļinas Jāņa Pāvila II katoļu universitātes filiālē ieguva maģistra grādu fundamentālteoloģijā. Par diakonu viņš tika iesvētīts 2018. gada 22. aprīlī Odesas un Simferopoles diecēzē. Šī gada 26. maijā J. M. Palauskis svinēja primīcijas Svēto Misi Ogres un Ikšķiles katoļu baznīcās, kur pateicās prāvestam Konstantīnam Bojāram, kas viņu bija atbalstījis garajā ceļā uz priesterību. Rēzeknes – Aglonas diecēzes jaunais priesteris Mārtiņš Kārklis Priesterības sakramentu saņēma 26. maijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē no diecēzes bīskapa Jāņa Buļa rokām. M. Kārklis ir dzimis Līvānos.
“Esmu audzis ticīgā piecu bērnu ģimenē, kurā ticība Dievam vienmēr ir bijusi svarīga. Katru svētdienu kalpoju kā ministrants Līvānu Svētā Erceņģeļa baznīcā,”
par sevi saka jaunais priesteris. Aicinājumu uz priesterību M. Kārklis visizteiktāk sajutis tieši vidusskolas laikā. Tāpēc pēc vidusskolas beigšanas iesniedzis dokumentus Garīgajā seminārā. Sekojot Kristus vārdiem, “pļaujas lauks ir liels, bet strādnieku maz”, jaunais priesteris uzskata, ka galvenais viņa kā priestera pienākums būs
“visus savus spēkus un dotības veltīt Dieva Vārda sludināšanai un Svēto Sakramentu dalīšanai šajā plašajā pasaulē, kurā daudzi vēl nepazīst Dievu tādu, kāds Viņš patiesībā ir, un nezina, cik ļoti Viņš mīl cilvēkus, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot ar Kristu stipras un pastāvīgas attiecības, kas pavadītu cilvēkus līdz mūža beigām”.
Primīcijas Svēto Misi 1. jūnijā viņš svinēja savā dzimtajā Līvānu draudzē. Šajā pašā dienā kopā ar M. Kārkli diakona svētības saņēma viņa brālis Lauris Kārklis.
“Doma par to, ka savu dzīvi varētu veltīt Dievam, manī nobrieda pamazām. Nav tā, ka jau no mazotnes būtu vēlējies būt par priesteri, bet tomēr bērnībā saņemtā garīgā pieredze un katoliskā audzināšana ir bijis nozīmīgs faktors. Īpaši to apzinājos tikai seminārā, kur spēju novērtēt to, cik svarīgi, ka savu pirmo lūgšanas pieredzi varēju saņemt ģimenē. Tāpat liela nozīme bija draudzes kopienai, kurā man bija iespēja iegūt draugus un nejusties neērti par to, ka eju uz baznīcu. Arī priesteri, kurus satiku savā dzīvē, man deva labu piemēru, ka garīdznieks nav “ciema dīvainis”, bet cilvēks, kurš ir atradis kaut ko vērtīgu un grib tajā dalīties ar visu pasauli. Šī iepriekšējā pieredze man palīdzēja pieņemt lēmumu par to, ko es meklēju un kā man visvairāk trūkst. Arī brāļa piemērs, kad viņš iestājās seminārā, deva impulsu pārbaudīt aicinājumu,”
stāsta L. Kārklis. Formācijas laikā L. Kārklis daudz lasījis kardināla Julijana Vaivoda darbus, tieši šī personība visvairāk uzrunājusi, jo viņā saskatījis arī pāris savas rakstura iezīmes. Savukārt Maksims Vlasovs par diakonu tika iesvētīts 8. jūnijā Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē. Viņš nāk no Silenes un pirms iestāšanās Garīgajā seminārā mācījās Daugavpils profesionālajā vidusskolā, kur apguva ceļa būvtehniķa specialitāti. Pēc mācībām viņš kādu laiku strādāja. Aicinājumu uz priesterību pirmo reizi sajutis jau pēc 9. klases, bet tad to nav uztvēris nopietni. Kad pabeidzis vidusskolu, sācis nopietni iedziļināties, lasīt, domāt.
Māsas Emanuēlas SJE
(Radio Marija Latvija).
Komentāri