– Kā veidojās jūsu draudzība ar Viļāniem?
– Draudzība attīstījās un turpinās, pateicoties tēvam Rinaldam, mūsu ordenim, jo es esmu mariānis. Savas mūka gaitas mēs ar tēvu Rinaldu sākām 1996. gada augustā, un tās turpinās jau 27 gadus. Mēs esam tā sadraudzējušies, ka jau septiņus gadus katru dienu sazināmies, vienmēr atceramies viens par otru, zinām, lūdzamies. Šī draudzība mums ir ļoti dārga. Tā ir draudzība garīgā līmenī. Mēs apspriežam garīgus jautājumus, garīgo dzīvi, kā priesteri kalpojam viens otram, lūdzamies viens par otru. Pateicoties šai draudzībai, es daudzas reizes esmu bijis Viļānos, mūsu klosterī. Viss, kas saistīts ar Viļāniem un Latviju, man ir ļoti tuvs un dārgs. Tāpat kā tēvam Rinaldam tas, kas saistīts ar Armēniju. Pirms diviem gadiem mēs Armēnijā nosvinējām mūsu draudzības sudraba jubileju – 25 gadus. Šodien, tēva Rinalda dzīves zelta jubilejā, es nevarēju neatbraukt. Es viņu ļoti augstu vērtēju kā draugu, kā cilvēku, kā priesteri.
– Pastāstiet par savu kalpošanu Krievijā?
– Es jau astoto gadu kalpoju armēņu katoļu draudzē Maskavā, visā Krievijā un Baltkrievijā.
Komentāri