“Babiņ, ū-ū! Ū-ū, babiņ!” skan Salinieku ciema pēdējās, sestās, mājas saimnieka purviņā. Mazs meitēns, kuram vēl brīdis līdz skolas gaitu sākumam, aizgājis desmit soļus aiz krūmiņiem, par puķēm priecādamās, nu vairs neredz ne vecmāmiņu, ne uzticētās gotiņas. “Kas tad nu, bērniņ? Apmaldījies? Nāc šurpu! Tepat vien esmu,” ar smaidu atsaucas omīte. Viņu abu ikdiena — uzmanīt gotiņas purva ganībās, jo lauksamniecībā izmantojamās zemītes maz, vien septiņi hektāri, bet gotiņas saimniekiem piecas, jo gribas labāk dzīvot. Šī vēlme reiz
Helēnas
VILNES
tuviniekus sāpīgi iegāzīs — ģimeni izsūtīs uz Sibīriju. Un ko — pats vainīgs! Ko lien augstāk par skauģa degunu? Marš uz Sibīriju!
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri