“Es nevaru bez “Rēzeknes Vēstīm”, izlasu pilnīgi visu. Viss patīk. Avīzi ik uz diviem mēnešiem pasūtu, kad saņemu pensiju,” stāsta Lūcija Žogota. Jautāju, ko viņa ir darījusi savā garajā mūžā. “Visu laiku esmu kustībā. Kādreiz strādāju kolhozā, sienu krāvām ar dakšām, uz kaudzēm stāvēju un tās veidoju, no mārkiem linus vilkām ar grābekļiem. Gaigalavas pagasta Vecstrūžānos kādreiz bija bagāts kolhozs “Uzvara”, ko vadīja Plotnieks. Pirms viņa gan tur nekā nebija. Plotnieks bija skolotājs, taču viņu ielika par kolhoza priekšnieku. Bija gudrs, stingrs, viss kolhozā sāka iet uz priekšu, pelnījām naudu. Viņš gāja pie vecajiem zemniekiem un jautāja, kā tas vai tas darbs jādara, un viņi stāstīja. Kad Plotnieks aizgāja prom, mūsu kolhozu apvienoja ar kolhozu “Gaigalava”.
ai, darbiņi, ai, darbiņi, bez darbiņa nevarēju
Lūcijai ŽOGOTAI pērn novembrī palika 88 gadi. Gadu skaits cienījams, taču sirmā kundze ir gana ņipra un moža. Satiku viņu kādā no pilsētas pasākumiem, kur arī raisījās mūsu saruna. Un vēl viņa ir ilggadējā mūsu laikraksta “Rēzeknes Vēstis” lasītāja.
Комментарии