Šodien kalendārs mums stāsta, ka nu jau atnācis augusts. Droši vien katram no mums ir savas asociācijas, ko tad īsti nozīmē šis mēnesis. Skolēniem tas ir pēdējais vasaras brīvlaika mēnesis, lauksaimniekiem – ražas novākšanas laiks. Augustā stārķi dodas pārziemot uz siltajām zemēm, bet svētceļnieki pošas uz Aglonu. Un vēl augusts atnāk ar āboliem. Atceros, kādreiz bērnībā vecmāmiņa mums, bērniem, cieši piekodināja dārzā neplūkt ābolus, ka ir jānogaida līdz sposa laikam. Kāpēc nedrīkst? Tāpēc, ka tie vēl nav nogatavojušies, parasti skanēja atbilde. Bet vasaras ‘Baltie dzidrie’, saules spēka pielijuši, saldi un sulīgi, paši krita rokās, negaidot nekādu konkrētu datumu. Un bija gardi jo gardi. Jo kādreiz jau veikalos nebija tādas augļu pārbagātības kā mūsdienās, kad ābolus varam nopirkt augu gadu. Tāpat kā citus kārumus. Taču tie nu nekādi nav salīdzināmi ar tikko dārzā noplūktu ābolu. Tiesa, šogad gan reti kur dārzos varam redzēt ābolus, jo pavasarī salnas aukstā roka apskādēja ziedošos augļu kokus. Bet, atgriežoties pie augusta mēneša, jāatceras, ka tas ir arī vasaras pēdējais mēnesis, kad daba ik uz soļa atgādina priecāties par visu skaisto apkārt, kad vēl ir silti, kad vēl varam izbaudīt daudz citu vasaras jaukumu. Jo rudens atnāks drīz – atnāks ar citām krāsām un citu noskaņu.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Komentāri