Labs cilvēks ienācis ir mūsu telpā,
Tam vienmēr maza saule plaukstā.
Un nav vairs lietus, nav vairs ziemas aukstās,
Visapkārt klusi darbi uzsmaržo un zied,
Kad cilvēks labs caur mūsu dzīvi iet!
Ir brīži katra cilvēka dzīvē, kas atgādina par sevi un kurus nevar aizmirst, un ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties. Tādu cilvēku, vienkāršu un darbīgu, ir daudz, bet šoreiz gribu pastāstīt par atsaucīgo un darbīgo cilvēku Valentīnu GROMOVU.
Mēs ar Valentīnu satikāmies tālajā 1979. gadā, kad sākām strādāt Rēzeknes rajona padomju saimniecībā “Garkalni”. Valentīna bija absolvējusi Malnavas sovhoztehnikumu un ieradās strādāt “Garkalnos” par grāmatvedi. Kā jau vienā sovhozā strādājām, arī tikāmies katru dienu, jo grāmatvedībā vajadzēja gan atskaites nodot, gan rēķinus nomaksāt vai arī kādu padomu pajautāt. Un, kad saruna notika ar Valentīnu, neviens nedzirdēja no viņas ne skarbu vārdu, nedz nosodījumu, viņa vienmēr laipni uzklausīja, parādīja vai deva padomu, ja bija tāda nepieciešamība.
Komentāri