Vasala, dōrgiņkō! Viņvokor aizčōpōju da Zoses pōrs vōrdu pōrmeit. Dūmoj, patolkavōjam? Ni besa. Jei pi kukņas lūga pīlypuse kai pi teļapurņa… Myužeigs skaistums!
Vaicoju: “Kū tī tēmej?”
“Laikam Zabaleite otkon ōtrūs izsaukuse,” soka.
Verūs, a tī dzaltonō mašiņa ar sorkonōm streipem nikai navar da mōjas duru datikt. Pylns pagaļmeņš ar vysaida kalibra mašineitem kai ar pērleitem nūsāts. Nazkai “tupu rōpu” ōtrōs šopereits apsastōja ar skrytulim iz “gazona”. Cikom mes ar Zosi itū problemu smedziņōjam, voi Zabaleiti aizvede, nanūvaktējom. Viņ redzējom, kod tei “ōtrō” lēneišom kai pa veļas dēli kratejōs nu pogolma ōrā, cikom iz īlas tyka.
Labi, ka šūreiz iztyka bez vešonas iz slimineicu. A to cikom pa trepem, cikom pa durom, cikom da mašinis, cikom lelō krateišona pa dvoru, cikom iz taisnō ceļa… Baiļa padūmōt, kas var nūtikt.
Zoseite, lobō sirds, viņ nūšveikstēja: “Nadūd, Dīvs, tim sābrim, kuri sovas “tačkas” pogolmā sastota, itaidu breidi pīdzeivōt.”
Nazkod bejuse Rāznē pošvaļdeibas policeja, tei taidas mašinis pogolmūs živai ar sūda kvītim apleimēja. Naudeņu peļnēja.
Myužeigs skaistums! Cecileit, kab niule tai byutu, pēc pōrs dīnu dvors byutu kai ar mēli izlaizeits.
Plōciņu Mase
Zoses biļde
2019. goda 17. septembrī
Komentāri