Nu Ludzas muzeja brīvdabas teritorija ir kļuvusi bagātāka par vēl vienu Latgales sētai tik raksturīgu ēku. Vēsturiski pirts ir bijusi viena no vissenākajām latviešu celtnēm. Uz muzeja brīvdabas teritoriju pārvestā “Melnā pirts” ir 20. gadsimta sākuma guļbūves ēka ar priekšnamu. Tā ir atvesta no Ludzas novada Istras pagasta Joničkiem, Kurmīšu mājām. Šī ēka muzeja krājumā nonākusi kā dāvinājums, tāpēc par dāsno sirdi jāpateicas ēkas īpašniekam Vladimiram Uļjanovskim, kurš kopā ar muzeja ļaudīm (vislielāko darbu ieguldījuši A. Matisāns un O. Pikaļovs) ir radījis iespēju visiem muzeja apmeklētājiem iepazīt mūsu novada vēsturisko mantojumu.
Melnā pirtiņa – it kā vizuāli necila saimniecības ēka, bet ar tik daudzām nozīmīgām funkcijām. Pirmkārt, tā vienmēr ir bijusi telpa, kurā mazgājās visi mājas iedzīvotāji. Pirti kurināja un tajā mazgājās ik sestdienu, bet sevišķi smagu un netīru darbu laikā arī biežāk. Pirtī mazgājās arī pirms svētkiem un godiem.
JAUNS APSKATES OBJEKTS – “MELNĀ PIRTS”
Vasaras saulgriežu maģiskajā laikā, kad zāles tvanīgi smaržoja un gaisā virmoja vasaras pilnbrieda spēcīgā Saules enerģija, Vitas Rudušas kokles skaņām aizķerot sirds balss stīgas, viedā pirtniece Ingūna Rauda svinīgi atvēra Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļas jaunā apskates objekta “Melnā pirts” durvis.
Komentāri