Sergejs Belostockis
un
Jeļena
Prokofjeva
dzīvo Gasuļos un apsaimnieko nepilnus piecus hektārus zemes. Sergejs bijis vienīgais mazdēls, tādēļ sajutis svētu pienākumu palikt un turpināt saimniekot vectēva atstātajā mantojumā. Saimniecība nav liela — trīs truši, dažas vistiņas un cālīši. Kam tad vajadzīgs tik daudz siena? “Darām to vienkārši dvēselei — lai pļava būtu skaisti novākta, lai atcerētos bērnību, kā vectēvs mācīja to darīt. Lai rokas neaizmirst šo darbu un lai bērni zina, kas tas ir. Mums ir četri bērni vecumā no pieciem gadiņiem līdz nepilnam pusgadam. Vecākie jau kādu laiciņu palīdzēja pļavā. Šim sienam, kas izcilāts ar dakšām, ir pavisam cita smarža, nekā tam, kas vākts ar tehniku,” stāsta darbīgais pāris. Savākto sienu viņi varbūt pārdošot, bet varbūt arī vienkārši atdošot par atnesto pienu kaimiņiem, kuriem vēl ir gotiņas.
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri