Sabīnes dzimtā puse ir Nautrēnu pagasta Pūramola. Pēc Nautrēnu vidusskolas absolvēšanas divus gadus mācījusies Rīgā Paula Stradiņa medicīnas koledžā (sociālā aprūpētāja), pēc tam vēl divus gadus turpinājusi mācības Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, iegūstot sociālā darbinieka diplomu. Praksi izgāja Rēzeknes novada veco ļaužu pansionātā Strūžānos. Redzot jaunietes centību un ieinteresētību savā darbā, pansionāta vadība viņai piedāvāja strādāt šeit pastāvīgi. Gandrīz vienlaicīgi nāca arī Rēzeknes novada Sociālā dienesta piedāvājums strādāt par sociālo darbinieci Sakstagalā un Kantiniekos. Kā pati Sabīne saka: “Tas bija pirmais nopietnais pārbaudījums man kā jaunajai speciālistei. Bija jāpierāda, ka varu tikt galā ar uzticētajiem pienākumiem. Kad piedāvāja strādāt par sociālo darbinieci Strūžānos, piekritu uzreiz, jo, pirmkārt, šeit jau biju izgājusi praksi, daudzmaz iepazinusi pagasta cilvēkus, biju fiziski tuvāk dzimtajām mājām.” Un tā kopš 2013. gada 2. decembra Sabīne Strūžānu pagastā godprātīgi un ar pilnu atdevi veic ne īpaši vieglo sociālā darbinieka misiju. Viņa teic, ka darbs ir emocionāli grūts, jo cilvēki nāk ar savām bēdām, raizēm, neskaidrībām, daudzreiz negatīvi noskaņoti, un visi gaida, ka palīdzēsi gan ar padomu, gan reālu darbību. Reizēm tas iekšēji iztukšo līdz pēdējam, un tad ir jāsaņemas, jāatrod spēks vispirms sevī, lai iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri nāk pēc palīdzības. Pati Sabīne izaugusi piecu bērnu ģimenē. Bērnība pagājusi uz diezgan skumjas nots, jo agrā bērnībā zaudēts vistuvākais cilvēks — māmiņa. Visas rūpes par bērniem uzņēmusies Sabīnes vecmāmiņa Savina Gailume, kura visus piecus izaudzinājusi, izvadījusi dzīvē, un pat tagad, savos 80 gados, turpina rūpēties par dzīves pabērniem. Ne velti Sabīnes vecmāmiņa 2014. gadā saņēma “Latvijas lepnuma” gada balvu. Sabīne stāsta, ka pats svarīgākais dzīvē esot viņas lielā ģimene, un par to, kas Sabīne ir šodien, simtkārtīgs paldies tieši vecmāmuļai.
Leokādija RAZGALE
Komentāri