Aprīlis Latgali nelutina ar siltumu. Lēni, lēni atdzīvojas ziemāju lauki. Pļavas un ganības pagaidām vēl brūni pelēkas. Vai melnas — tur, kur pērnajai zālei uguni pielaidusi padumja saimnieka vai slikti audzināta pusaudža roka. Cik miljonu dažādu dzīvu radībiņu Latvijā katru pavasari iet bojā kūlas ugunsgrēkos! Sadeg kukainīši, kameņu bērni, putnu ligzdas. Sadeg vizbules, dzegužpuķes, apdeg lielo gundegu audzes. Nereti norā un pļavā izdzīvo tie sīkstākie, bet ne retākie augi. Dabai nodarīto skādi katru gadu var skaitīt miljonos eiro. Var droši teikt, ka zaudējumi būtu daudzkārt lielāki, ja ne šo vīru pūles
(attēlā).
Mēs visi esam viņiem lielu paldies parādā. Par “sviestabungu” košo dzeltenumu, kuru saknes tomēr neizdega liesmu apņemtajā pļavā; par spalgo ķīvītes pavasara sveicienu “ķī-ī-vit, ķī-ī-vit”, ko vēl var sadzirdēt šur tur virs laukiem un pļavām; par nosargātajām mežu jaunaudzēm vai mājām, kas atrodas nearta lauka vidū… Ak, cilvēk! Kāpēc tu esi tik ļauns pret mazākajiem brāļiem un sevi?
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri