Kādus simts metrus no mūsu mājas dzīvo
Stafecku ģimene
. Kad pirms 25 gadiem te, “Jaunsaimniekos”, ieprecējos, ar viņu ģimeni radās ļoti jaukas attiecības. Drīz kļuvām draugi.
Juris
kā bijušais traktorists, bet līdz pensijai strādāja par “ātro” šoferi, vairāk kontaktējās ar manu vīru, es turpretī ar Jura sievu Anitu. Bijām draudzenes, varējām runāt par visu, kas uz sirds, viņa deva daudz padomu, raudājām un smējāmies, sacentāmies zemes rakšanā un puķu audzēšanā. Kaimiņš jau smēja: “Iedod tik viņām lāpstu, i dīķi izraks!” Visvairāk man patika skatīties, kā Juris ar Anitu visu darīja kopā, gan kokus stādīja, gan puķes, gan kopa apkārtni. Prieks bija skatīties. Teicu savam vīram: “Tā, Aldi, vajag strādāt!” Kad vien paskatījos uz kaimiņu pusi, tā redzēju – jau Jurim slota vai grābeklis rokā. Pāragri mūžībā devās Anita. Skumu arī es. Tāda kaimiņiene man nekad nav bijusi. Laiks gāja, un dzīve turpinājās. Jura bērniem jau savas ģimenes. Tagad kaimiņš dzīvo kopā ar savu jaunāko dēlu Andri un viņa ģimeni, priecājas par divām mazmeitiņām, kuras ikdienā jāpieskata. Tagad jau Juris priecājas par četriem mazbērniem. Labs cilvēks – tas ir plašs jēdziens. Droši vien, ka tādu cilvēku ir daudz, bet Juris ir ļoti izpalīdzīgs, pretimnākošs, sirsnīgs, dāsns, čakls, kārtīgs, humorpilns vīrietis. Vienreiz palūdzi, otrreiz nav jāprasa. Ļoti daudz darba mūsu mājās ir padarīts ar Jura gudro padomu un čaklajām rokām. Tomēr vecāks, bet gudrāks! Reizēm izpalīdzēja arī ar transportu. Pēc labi padarīta darba tika arī pasēdēts, iemalkota arī kāda “šmakovkas” glāzīte, pārrunāti jaunākie notikumi vai arī kolhoza laiki, par ko gardi arī tika pasmiets, jo savādāk jau nevarēja, Juris izstāstīja tā, ka smējās visi. Kad daba dāvā bagātīgu ražu, kaimiņš vienmēr padalās ar mums: āboli, sēnes, ķirbji, cidonijas, kartupeļi nonāk uz mūsu galda. Paldies tev, kaimiņ! Ja notiek kāda nelaime, vienmēr varu paļauties uz Juri. Jānomaina gāzes balons – kaimiņš klāt! Jānoveļ siena rullis – kaimiņš klāt! Ja manā pagalmā ieripo kāds svešs auto, viņš vienmēr pārzvanīs un pajautās, vai viss kārtībā. Citu dienu vienkārši piezvanīs un jautās: “Kaiminīņ, kur pazuduse?” Jūtos droša, jo zinu, ka mani kāds sargā. Kaut uz pasaules būtu vairāk, tādu patīkamu cilvēku kā Juris! Viņš nekad neatstās otru nelaimē. Lai kaimiņam laba veselība, dzīvesprieks, humora dzirksts lai nenodziest, auklējot savus mazbērnus! Labs cilvēks, nu ļoti, ļoti labs! Paldies, paldies un vēlreiz paldies tev, kaimiņ!
Kristīne PIZIČA
Komentāri