RCB lasītavas vadītāja Anita Gaidule pastāstīja: “Gatavojot pasākumu, iepazinos ar pētījumu, ko veikušas Latvijas Universitātes vadošā pētniece Žanete Ozoliņa un LU profesore, domnīcas “LV PEAk” direktore Inna Šteinbuka. Pētījumā (51 lapa) ir trīs lielas sadaļas – ekonomika; politika un drošība; kultūra, izglītība un zinātne. Par pašu svarīgāko šajā pētījumā. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā sabiedrībā tika sagaidīta ar dažādām noskaņām, sākot ar bailēm par suverenitātes, latviešu valodas un nacionālās valūtas un identitātes zaudēšanu, līdz atziņām par jaunu iespēju rašanos, iekļaušanos vienotā tirgū, savas piederības Eiropas ģeopolitiskajai telpai apliecināšanu. 20 gadus vēlāk šos argumentus varam vērtēt dažādi, jo Latvijai, kā arī citām kandidātvalstīm un Eiropas Savienībai kopumā gandrīz neiespējami bija prognozēt tos daudzos izaicinājumus, ar kuriem tā saskārās vēlākajos gados.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 21.05.2024.
Komentāri