Pirmā diena aizsākās Makašānu amatu skolā. Ne viena vien nometnes dalībniece pēcāk būšanu Makašānos raksturoja šādi: “Patiesa Latgales pērle, ar roku darbu un dvēseles gaismu izauklēta!” Gaismu, kas staro šeit, protams, gadu desmitus stiprinājusi un notur Rancānu ģimene, visi cilvēki un skolēni, kuri savu pienākumu veic pēc sirdsapziņas likuma. Ko tad Makašānos nometnes dalībnieces darīja? Iepazina skolu, viesojās Gundegas un Antona Rancānu mājās, jūsmoja par abu mākslinieku darbiem un… Gleznoja! Anita Matisāne atzina: “Gleznot – tātad vajag otu un krāsas, bet Gundega mums lika paņemt rokā zīmuli! Man vai kājas notirpa, jo zīmēšana nekad nav padevusies, bet, kad Gundega parādīja, kā skicēt iecerēto gleznu. Izrādījās, ka es to varu. Meistarklases izskaņā bija gandarījums par veikumu.” Dāmas vienprātīgi atzina, ka Gundega prot radīt patieso radošuma atmosfēru, prot vienkāršā veidā atklāt sarežģītas mākslas nianses.
LAI DZĪVA IR IZAUGSMES VĒLME!
Mēs katru dienu kaut ko izvēlamies: ar kuru kāju izkāpt no gultas, ko apēst brokastīs, ar kuru cilvēku satikties šodien, ko darīt un ko nedarīt, ko pateikt un ko nepateikt… Ikdienas “rāmītis” labi zināms, tāpēc brīžiem dzīvojam automātiski. Pat nepamanām, ka tā notiek. Kā asins pārliešana, kā svaiga gaisa malks ir domubiedru tikšanās. Jā, arī šogad Rēzeknes reģiona lauku sieviešu biedrība “Sidrabrasa” pulcināja dāmas izzinošā, provocējošā, sirsnīgā divu dienu nometnē 6. un 7. augustā.
Komentāri