“Viņi mira, lai dzīvotu tu …” – iedziļinieties šo uz Ančupānu memoriāla sienas rakstīto vārdu jēgā! Runa ir par upuri, par vainas izpirkšanu – šajos vārdos skan Bībeles, kristietības motīvi… Par to atcerējās arī tālajos 70-tajos gados, kad veidoja šo memoriālo kompleksu. Bet vai mēs to atceramies tagad? Te, Ančupānu pakalnos, kara laikā tika nošauti vairāk nekā 8000 mierīgo iedzīvotāju – ebreju, čigānu, krievu, latviešu… To vidū arī vairāk nekā 200 nodedzinātā Audriņu ciema iedzīvotāju… Uz šejieni audriņiešus atveda 1942. gada 3. janvārī. Pašiem sev lika rakt kapa bedri sasalušajā zemē. Nošaušanai lemtajiem lika nostāties ar muguru pret bedri. Šo cilvēku rindas memoriāla teritorijā simbolizē mūžzaļās egles… Ančupānu memoriāls ir simbolu pilns. Galvenais no tiem – tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas veidotais piemineklis “Māte ābele”. Ābele ir Bībeles koks, bērns stiepjas pēc ābola – iepazīt dzīvi, taču māte nevar dot viņam šo augli, jo dzīve ir pārtraukta… Savulaik pie Ančupānu “Mātes ābeles” devās jaunlaulātie savā kāzu dienā: lai dzīve turpinātos, lai pieminētu tos, kuri mira mūsu dēļ… Pirms sešiem gadiem, kad Latvija bija Eiropas Padomes prezidējošā valsts, Audriņus apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis – topošais Latvijas prezidents. Kopā ar Rēzeknes novada vadību viņš apmeklēja Audriņu traģēdijas piemiņas vietas un nolika tur ziedus. Kas mainījies tagad? Joprojām vaid Ančupānu priedes… Rīt Latvijā atzīmēs Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Kurš atbrauks uz šejieni, uz Ančupāniem, aizies pie citiem pieminekļiem un obeliskiem? Svētdien, 9. maijā, daļa Latvijas iedzīvotāju svinēs Uzvaras dienu. Viņiem tie ir un paliks svētki. Šogad šajā pašā dienā Latvijā svinēs arī Mātes dienu un Eiropas dienu. Atcerēsimies, cik dārgi Eiropas tautas ir maksājušas par uzvaru pār fašismu. Lai kādi vēji pūstu, atnāksim uz Ančupāniem un paklanīsimies Mātei ābelei…
Gaļina MASLOBOJEVA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri