Šodien piedāvājam interviju ar cilvēku, kura dzīve ir cieši saistīta gan ar Rēzeknes, gan Ludzas novadu. Katoļu priesteris Vitālijs
FILIPENOKS bērnību pavadīja Zilupē, bet savu kalpošanu sāka pirms 11 gadiem Rēzeknē Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē.
Pēdējos piecus gadus viņš kalpo Ludzas novadā un jau ir iemantojis atzinību un cieņu vietējo iedzīvotāju vidū. Viņu iecēla amatā Covid pandēmijas kulminācijā, 2020. gada pavasarī. Tagad V. Filipenoks ir piecu Zilupes puses draudžu, tostarp Zilupes un Pasienes, prāvests. Laiks ir paskrējis vēja spārniem, viņš atzīst.
– Vitālij, pastāstiet nedaudz par sevi.
– Visi mani senči dzīvojuši mūsdienu Ludzas novada teritorijā, viņi lielākoties piederēja Pasienes draudzei, tāpat kā mani vecāki. Es mācījos Zilupes vidusskolā, pēc skolas beigšanas iestājos Rīgas Teoloģijas seminārā, lai studētu par priesteri. 2014. gadā tiku ordinēts un iecelts Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Gandrīz piecus gadus kalpoju Rēzeknē, Lūznavā, pēc tam tiku pārcelts uz Preiļiem, kur pavadīju gadu. 2020. gadā man bija jāieņem padzīvojušā mācītāja vieta Zilupē un Pasienē, kurš nomira slimības dēļ. Tas bija Covid laiks, es biju vietējais un pazinu visus cilvēkus, apstākļus, situācijas. Citam priesterim būtu bijis daudz grūtāk kalpot šajos ierobežojumu apstākļos. Es saprotu, ka Dievam nejaušību nav.
– Kurās Ludzas novada draudzēs jūs kalpojāt?
– Sākumā man bija divas draudzes – Zilupes un Pasienes, gadu vēlāk tām pievienojās Brigi. Es kalpoju arī Lauderos – varētu teikt, ka tā ir Zilupes draudzes filiāle. Un, kad gadu vēlāk trīs kaimiņu draudžu prāvests tika pārcelts uz citu vietu, es īslaicīgi, gandrīz divus gadus, kalpoju septiņās draudzēs (tika pievienota Istras, Raipoles un Rundānu draudze). Pagājušajā gadā Raipoli un Rundānus atdeva citam mācītājam, un tagad es kalpoju piecās draudzēs.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 27.06.2025.
Komentāri