Lai pūpolus nevajadzētu tālu meklēt, pūpolvītols bijis viens no pirmajiem kokiem, ko pirms 15 gadiem, pārceļoties uz jauno mājvietu un sākot labiekārtot ģimenes mājas apkārtni, iestādīja jeb, pašu saimnieku vārdiem sakot, iebakstīja zemē Marija un Vilis Dekšņi. Nu jau koks izaudzis tik kupls un varens, ka Pūpolsvētdienas priekšvakarā Vilis nozāģē lielu zaru un dalās ar kaimiņiem, radiem un draugiem. “Kopš sevi atceros, Pūpolsvētdiena saistās ar baznīcā iešanu, ar iepēršanu rīta agrumā, lai augtu veseli un apaļi kā pūpoli,” pastāsta Marija. Joprojām pašu saimē, kaut arī bērni jau izauguši, Vilis un Marija nupat kļuvuši par vecvecākiem, Pūpolsvētdienas rītā, kurš pirmais augšā, tas ar pūpolzaru steidz iepērt mīļos. Jāteic, ka Viļa un Marijas dārzā aug daudz dažādu koku un krūmu, kas atvesti no tuvienes un tālienes. Mājvietu te raduši tādi reti koki kā tulpju koks, kam lapas tulpīšu formā, sniegpārslu koks, kura ziedi līdzinās sniegpārsliņām, arī ginkgo biloba ieaudzies. Tālākās “viešņas” — klintaines atceļojušas no Norvēģijas. Tomēr Dekšņu ģimenes pieredze rāda, ka jāstāda tepat Latvijā, Latgalē audzētais, kas iedzīvojas vislabāk. Lai svētīga visiem Pūpolsvētdiena!
Aleksandra ELKSNE
AUTORES foto
Komentāri