Katarakta parasti parādās cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem, bet var rasties arī agrākā vecumā. Cilvēkam novecojot, acīs notiek izmaiņas, tiek traucēta vielmaiņa, kas izraisa lēcas apduļķošanos. Vecums nav vienīgais faktors, kas ietekmē kataraktas attīstību. Medikamentu lietošana, piemēram, glikokortikoīdi, arī spēj izraisīt kataraktas attīstīšanos. Turklāt ir pierādīts, ka cukura diabēts, smēķēšanas, narkozes un ultravioletā starojuma ilgstoša ietekme veicina lēcas apduļķošanos.
Kā izpaužas?
• Pirmais, par ko sūdzas pacienti, — redzes pasliktināšanās. Tie, kam attīstās katarakta, uzsver, ka skats uz pasauli esot it kā “caur netīru logu”, it kā viss būtu “miglā tīts”. • Dubultošanās, ko novēro tikai vienā acī. • Pasliktināta redze tumsā, kas rada grūtības braukt ar mašīnu vakaros un naktīs. • Acs paliek jutīgāka pret gaismu. • Bieži jāmaina brilles, jo ātri mainās lēcas optiskais stiprums. • Krāsas vairs nav tik spilgtas.
Ārstēšana
Diemžēl cilvēki savlaicīgi nevēršas pie ārsta, tas ietekmē turpmāko ārstēšanas iznākumu. Bijuši arī tādi gadījumi, kad cilvēkam, kurš atnāk pirmo reizi pie acu ārsta, redzes traucējumi jau bijuši pat 10 gadus. Neviens medikaments nevar pārveidot apduļķotu lēcu par dzid-ru. Vienīgais ārstēšanas veids kataraktas gadījumā ir operācija — nomainot dabīgo apduļķoto lēcu pret mākslīgo. Ne vienmēr var solīt katram pacientam pirms operācijas, ka redze kļūs ideāla, jo katarakta var nebūt vienīgais iemesls, kāpēc cilvēks slikti redz. Ja pacientam ir arī tīklenes deģenerācija vai glaukoma, vai viss kopā, tad tas var ietekmēt operācijas iznākumu un pēcoperācijas periodu. Pirms operācijas lēcas apduļķošanās dēļ nevar izvērtēt visas acs struktūras pilnvērtīgi. Pirms operācijas pacientam pārbauda ne tikai redzi, bet izmēra arī dažādus acu parametrus, lai aprēķinātu, kāda tieši mākslīgā lēca ir nepieciešama konkrētam pacientam. Kataraktas operācijas laikā pacientam vairākumā gadījumu tiek veikta vietējā anestēzija (pacients ir pie samaņas). Galvenais pacienta uzdevums ir mierīgi gulēt uz muguras un klausīties, ko saka ķirurgs. Piemēram, paskatīties pa labi vai pa kreisi. Standarta situācijā operācija ilgst 15 minūtes, bet, ja ir sarežģītāka, var būt arī ilgāk par vienu stundu. Gandrīz visos gadījumos pacients var doties mājās tajā pašā dienā, kad veikta operācija. Pēc operācijas pirmajās dienās pacients var sūdzēties par vieglu niezi un diskomforta sajūtu, it kā acī iekritusi skropsta. Tas ir normāli, jo tikko bija ķirurģiska iejaukšanās. Pēc operācijas ārsts rekomendēs acu pilienus, kas jālieto pēc shēmas, lai sadzīšanas process būtu ātrāks un inficēšanās risks būtu mazāks. Ja pirms operācijas lietoja pilienus pret glaukomu, tad būs jāturpina pilināt arī pēc operācijas. Galvenais ir ievērot saaudzējošu režīmu, par ko izstāstīs ārsts. Dzīšanas process ilgst vidēji četras līdz astoņas nedēļas. Šajā periodā nedrīkst celt smagus priekšmetus un strauji noliekties uz priekšu. Sākumā ir ieteicams lietot saulesbrilles, lai pasargātu acis no vēja un putekļiem. Nav ieteicams iet pirtī un peldēties. Pārsēju noņem uzreiz pēc ierašanās mājās. Ārsts rekomendēs atnākt uz pārbaudi, lai pārliecinātos, ka operācijas rezultāts ir labs un nav nekādu sarežģījumu.
Kad labāk operēt? Ziemā vai vasarā?
Katarakta jāoperē tajā brīdī, kad tā sāk traucēt cilvēkam ikdienā (skatīties televizoru, lasīt, braukt ar mašīnu utt.), neatkarīgi no gadalaika. Kataraktu operē visos gadalaikos, bet galvenais, kad pacienta vispārējais stāvoklis to atļauj. Daži pacienti, dzirdot vārdu “operācija”, uzreiz izjūt bailes un kategoriski atsakās no ārstēšanas. Katarakta pati nevar izzust, gluži pretēji, tā var tikai attīstīties tālāk, rezultātā pacients var zaudēt redzi. Pacientam svarīgi saprast — jo vēlāk pacients piekrīt operācijai, jo grūtāk operēt kataraktu, jo lielāks komplikāciju risks operācijas laikā, jo sliktāks rezultāts.
Kā aizsargāt savu redzi?
Saulainā laikā ārā ir jālieto saulesbrilles. Ja jūs smēķējat, tad ir jāatmet šis kaitīgais ieradums. Vairākos pētījumos apgalvo, ka dažādi ēdieni var samazināt kataraktas attīstības risku. Ieteikts ēst zaļo lapu dārzeņus, augļus un citus produktus, kuri satur antioksidantus. Ievērojot šīs rekomendācijas, katarakta sāk attīstīties vēlāk. Savlaicīgi atklāta saslimšana ir vieglāk ārstējama. Ja jums ir vairāk nekā 60 gadi, tad obligāti jāpārbauda acis pie oftalmologa vismaz vienu reizi gadā. Vairāku acu slimību ārstēšana agrīnā stadijā var saglabāt jums redzi.
Komentāri