– Diāna, pastāstiet, kā radās ideja izveidot šādu grupu. Vai jums bija domubiedri?
– Situācija Ukrainā nevienu neatstāj vienaldzīgu ne Latvijā, ne Eiropā, ne pasaulē. Pirmajās kara dienās mēs uzsūcām katru informācijas drisku, sekojām notikumiem un ziņām. Kur uzbrūk, vai cilvēkiem izdevies izglābties, kas notiek ar prezidentu? Sociālajos tīklos daudzi piesekoja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Es spēju domāt tikai par netaisnīgo situāciju, kas notiek Ukrainā. Par to, ka noticis uzbrukums, kas ir kaut kas neiedomājams un nepieļaujams 21. gadsimtā, ka cilvēki, tādi paši kā mēs, spiesti slēpties pagrabos, ņemt bērnus, pases, suņus un kaķus un kaut kur bēgt. Diemžēl daudzās
grupās sākās nesmukumi – tika izplatīta melīga informācija par Ukrainas bēgļiem. Sak, viņi ir šādi un tādi, slikti uzvedas… Viltus informācija izplatījās pa visu Eiropu – vienādas ziņas, vienādi sižeti, vēstījumi – viss dublējās. Piemēram, kāds runā vai raksta klajus melus, informācija izplatās, cilvēki tai tic. Tā bija arī Rēzeknes grupās. Apmēram divas nedēļas es aktīvi cīnījos ar tiem, kuri izplatīja šo informāciju, – rakstīju viņiem, ka tie ir meli, ka viss ir citādi… Kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem mēs zvanījām, piemēram, uz kafejnīcām, kur it kā noticis kautiņš, ko sarīkojuši bēgļi, un noskaidrojām, kā tad bija patiesībā. Izrādās, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis. Tāda situācija sākumā bija ar vienu kafejnīcu, pēc tam – ar citu. Cilvēki apzināti izplatīja sliktu, melīgu informāciju par bēgļiem.
Komentāri