Вторник, 13 октября 2026
Именины: Irma, Mirga
Вторник, 13 октября 2026
Irma, Mirga
Резекне +8°
RV.lv
Реклама1300 × 120 px
Mōras zeme

“kas tovu atmiņu atdzeivynōs”

Опубликовано: 8 марта 2024 Автор: Rēzeknes Vēstis Комментарии (0)
Поделись:
“kas tovu atmiņu atdzeivynōs”

23. februarī Rēzeknes Pīlāgōtōs literaturas bibliotekā–informacijas centrā nūtyka tematisks pasōkums “Kas tovu atmiņu atdzeivynōs, tauta, o tauta tu muna?”, veļteits “Tāvu zemes kalendara” 85 godu jubilejai. Pasōkuma nūsaukumā pajimti Ontona Slišāna vōrdi nu 2018. goda “Tāvu zemes kalendara”.

“Tāvu zemes kalendars” ir vacōkais latgalīšu kalendars, kulturvēsturiska un literara godagrōmota latgalīšu volūdā ar ļūti garu myužu. Tō 1. goda-gōjums iznōce Daugavpilī 1939. godā. Kalendars nav izgōjis tikai Baigajā godā. Bet turpmōkajūs godūs sasnēdze lelu metīni – 1944. godā nūdrukōti 50 000 eksemplari. Nu 1945. leidz 1990. godam kalendars iznōce Rītumvōcijā, bet nu 1991. goda iznōk Rēzeknē grōmotizdevēja Jōņa Eļkšņa kunga vadeibā. Pasōkumā tykomēs ar “Tāvu zemes kalendara” izdevēju Jōni Eļksni, dažim autorim, uzzynōjom par godagrōmotas vēsturiskū ceļu pi laseitōjim un klausejomēs fragmentus nu dažaidu godu kalendara izdavumim. Taipat šys pasōkums beja veļteits ari latvīšu grōmotas 500-gadei un Storptautyskajai dzymtōs volūdas dīnai. Skanēja autora Rūdolfa Linuža dzeja, dzeju laseja ari Kristīne Gļauda, kuras dorbi publicāti literaturas almanahā “Olūts”, Arvīds Gļauda, dzejnīks, keramikis Voldemārs Voguls, kurš pūdnīceibas prasmes nūdevis dālim un pats tagad pīsavērsīs tikai literaturai. Beja īsarodusēs ilggadejō skūlōtōja Marianna Jukņeviča, kas ir ļūti lela grōmotu laseitōja un labi pōrzyna “Tāvu zemes kalendaru”. Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjs, Treju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, bolvas “Latvijas lepnums” īgyvējs Jōņs Eļkšņa kungs izteice sovu sōpi, ka nav īspējams izdūt “Tāvu zemes kalendaru” lelūs metīņūs, ka sasamazynōjīs laseitōju skaits un ir lelas izdūšonas izmoksas. Taipat jys uzsvēre, ka “Tāvu zemes kalendaram” vajag vairōk autoru, kas raksteitu latgaliski, kas raksteitu par lauksaimnīceibu, par medicinu, arheologiju, kulturvēsturi, kulturas pīmineklim. Autori var raksteit ari latvyski, tod teksts tiks pōrtulkōts latgaliski. Pasōkumā aizsōkōs runas ari par latgalīšu volūdas rakstnīceibu, ka vajag atstōt tikai Stroda raksteibu! Jōņs Eļksnis otkol un otkol uzsvēre: “Lyudzu, rokstit! Rokstit atmiņas, rokstit par dzimtini, par sovu bērneibu, par tū, kas ir dōrgs.” Prūtams, vēlejam ilgu myužu “Tāvu zemes kalendaram”, daudz autoru un pats golvonais – laseitōjus!

Arvīds GĻAUDA

AUTORA foto

Поделись:
← Назад на главную
Реклама970 × 150 px

Комментарии

Добавить комментарий

Комментировать можешь и анонимно – достаточно указать имя.

Статьи по теме

Все статьи →
Реклама1300 × 120 px
Поддержка проекта

Медиапредприятие участвует в проекте «Латвийский центр компетенций медиаотрасли» (№ 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), который реализуется в рамках мероприятия «Обучение для совершенствования цифровых компетенций и знаний специалистов медиаотрасли» инвестиции 2.2.1.5.i. «Содействие цифровой трансформации предприятий медиаотрасли» плана Механизма восстановления и устойчивости ЕС и получает поддержку для обучения медиаспециалистов и модернизации цифрового развития.