100 godi — daudz voi moz? Retorisks jautōjums, kod runojam par 100 godu breivu, Latvijai pīvīnōtū Latgolu. Kandžinīku ļaudis jau iz kongresu navarēja tikt, jo autobusi uz Rēzekni īt labi ka pōrs reizes nedeļā. Paļdis Dīvam, ka beja īspēja kongresu vārōt pa televizoru. Ar patīsu sajyusmu jī klausejōs Latgolas kongresa symtgadei veļteitū koncertu, kurā pīsadaleja Latvijas Nacionalais simfoniskais orkestris, Vaļsts akademiskais koris “Latvija”, ērgeļneica Iveta Apkalna un kurā pyrmū reizi tyka atskaņōts Riharda Dubras jaundorbs — veļtejums Jaunovai Marijai. Cereiba, ka “Gradzynu” koncerts byus leidzvērteigs, izkiupēja kai reita mygla. Kod svātas lītas juku jukom tyka izpiļdeitas kūpā ar vysaidom, na īpaši smolkom tautas dzīsmem, nūstōstim un pogōniskim ticējumim. Na veļti vacticeibnīks Grigorejs pīminēja sova dzeda teicīni, ka nadreikst
“svjatoje putatj s jajičnicoj” (“svātas lītas ar ūlōkni putrōt”).
Byutu pīticis ar taidu tautas dzīsmu tematiku kai “Pi Dīveņa gari goldi” un Broņislavas Martuževas naaizmērstamō dzejūļa “Pīdūd mums, Dīvmōte, pīdūd” izpiļdejumu, lai prīsteru lasejumi nu Svātīm Rokstim byutu eistyn vītā. Daudzim prōtā vēļ beja Jōņa Klīdzēja saraksteitō “Cylvāka bārna ” un režisora Jōņa Streiča uzjimtō filma par Boņuku. Ar kaidu cīnu tymūs laikūs tyka sagaideitas bazneickungu vizitacejas latgalīšu mōjōs. Dīzyn kū dūmōja par šū koncertu slavonais režisors Streiča kungs, kurš tik skaisti filmā attālōja bazneickunga lūmu?! Klausūtīs kongresa runas veirus un sīvas, Kandžinīkus pōrsteidze tys, ka gondreiž visi runōtōji par tū, ka Latgolā jōbyut vīnōtai literarai latgalīšu volūdai, RUNŌVA kotrs SOVYS MŌTIS cīma volūdā. Grybūt nagrybūt prōtā gōja Vitebskas guberņas laiki, kod “dzedi” vuicejōs krīvu ŠKOLŌS un par kotru latviski saceitū vōrdu jīm lyka iz celim tupēt koktā uz zērnim voi kōra koklā kūka dēleiti ar uzrokstu
“On govoril po latyšski” (“jys runōja latviski”),
un tagad tīm “ŠKOĻNĪKIM”, kuri leidz šudiņdīnai nav saprotuši, ka tagad jī mōcās latvīšu skūlōs, navys školōs, vajadzātu pakōrt koklā tāpeleites ar uzrokstu “Jys runōja krīvyski”. Baļvenīts gon beja mōcējīs latvīšu skūlā un runōja teiri latgaliski. Vyslelōkais uztraukums un naizpratne beja par praseibom vysas īlas un laukumus pōrsaukt latgaliski. Ka Fraņa, kura leidz šam dzevōja Aitu īlā, nu dzeivōs Vušku īlā, par tū to bāda moza. Bet kas tagad nūtiks ar uzvōrdim, ja tūs pōrtulkōs latgaliski?! Dzārōjam Šmakaukīšam beja vīnolga, kai jū sauks, ka tikai byus kū dzert. Cita runa par taidim kai Pāvels Plops, kurs privatizacijas laikā beja paspējis nūprivatizēt voi vysu cīmu. Tagad jys beja galeigā nasapratnē, kas nūtiks ar īpašumim pēc jō nōves, jo niu latgaliski jys sauksīs par Puovulu Pļuopu, bet īroksti Zemesgrōmotā un cytūs dokumentūs vēsteis, ka vysa šei monta ir pīdarējuse Pāvelam Plopam. A jō sīvai pat volūdu sōka rausteit, kod jei saprota, ka tagad nu Olimpejas Plopa kuņdzes ar vīnu īrokstu “naz kur” tiks pataiseita par Pļuopu Olimpeju. A kas tagad nūtiks ar informaciju datorūs: kai vīnu burtu izmaina, tai vōrds pazyud kai yudinī, nivīns hakers nadabōs nu tō datora ōrā. A, kas byus ar bankom? Nivīna banka ar jaunū pasi naizdūs ni centa tīm, kuri naudeņu tur bankōs. Tai kai latviskōs pases vairs nabyus dereigas, jaunōs vajadzēs izjemt vysmoz divūs eksemplarūs: gon taidas, kur uzvōrds raksteits pēc Stroda gramatikas, gon jaunūs propesoru pījemtajā jaunajā raksteibā. Pōrgudrais Bonifacejs jau runoj, ka itei asūt sazvēresteiba, lai galeigi iznycynōtu Latgolu un ar divom raksteibom ari latgalīšu volūdu. Ja tai nūpītnōk padūmoj par tīm miljonim, kū sajem Latgolas kulturas izpētei, un kam teik pīpraseiti vēļ leidzekli, tod līkās, ka vyss itys ir pyrmsvēlēšonu bums, un par tū, kas un kai tys vyss beigsīs, nivīnam golva nasōp. Pētejumi jau asūt nūpītni, tai soka skūlōtōja Gudreite, bet tikai tai nūmaskeiti internetā, ka interneta adresi naprota pīraksteit pat kongresa daleibnīki. Jīm gon sūleja tū izsnēgt vēļōk, uzraksteitu uz papeireņa. Pyrmī zīdeni uzvōrdu pōrtulkōšonā latgaliski jau ir. Jo kaidā nūpītnā, Reigā izdūtā enciklopedijā par Latvijas literatim Zīdeite Indeve jau pīmynāta divōs personōs, gon kai Ziedīte Indeve, gon kai Zīdeite Indeve. Dubults, tai sokūt, napleist, bet sajukums kai pi Bābeles! Jōdūmoj, ka jaunajā literatu pētejumā beidzūt nūtiks godsymta atklōjums: “Voi vōrds “ŠKOLA” ir cēlīs nu greku, voi tūmār nu krīvu volūdas”. Jau 100 godus gudrī streidōs, bet ŠKOLA kai bejuse nu Vitebskas laikim, tai ari sagaideis ūtrū symtgadi ar “gazetom”, par “kārmynim”, “suknem” un cytom “teiri latgaliskom volūdas pērlem” pat nav kū runōt! Kongresā tikai taida seika vīneiba kai ekonomiskī jautōjumi gondreiž natyka pīminēti. Tī lai palīk pošu ražōtōju ziņā. Na veļti kaids ōrzemnīks asūt prasejis: “Voi jyus tikai dzīdit, doncojit un runojit, voi ari kaidreiz asot dūmōjuši sōkt kōrteigi strōdōt?” Prōteigs jautōjums!
Ziedīte INDEVE
Komentāri