Bērneibu Viktors pavadējis Cyrmas pogosta Vōverovā. Beidzis Suntažu vydusskūlu un Reigas Civilōs aviacijas inženeru institutu. Strōdōjis par inženeri matematiki un programētōju (1972 — 1973), bejis komjaunatnes darbinīks, bejis atbiļdeigūs omotūs taidūs preses izdavumūs kai laikroksts “Literatūra un Māksla”, žurnals “Daugava”, avīze “Latvijas Jaunatne”. Nu 1980. goda ir Rakstnīku savīneibas bīdrs; 20. gs. 90-tajūs godūs vadējis Rakstnīku savīneibu. Lai gon izdūti tikai trejs dzejūļu krōjumi “Apiet loku” (1979), “Taupīšanās” (1982), “Lēzenā mūžība” (1986), jō dzeja dzeivoj munā prōtā, nu tōs reizes, kod Rēzeknes Tautas teatrī 1986. godā rōdējom Latgolas dzejas uzvadumu “Nasajauc dzīsmi”. Maņ beja uztycāta Viktora Avotiņa dzeja. Skaudra un patīsa. Naaizmērstama un aizkustynojūša leidz osorom izrōdes finalā:
Munā boltajā Latgolā
Kolni zam rudzim pukst.
Naivim linim kai bārnim
Acis kai dabasi dzidras..
Tikai izstōsteit, tikai izdzeivōt,
Pastīpt svešajam pretim rūku
Un uzaticēt ..
.. Munā boltajā Latgolā,
Munūs motūs un pamatūs,
Smiļtīs un dabasūs,
Putna spōrnā un čyuskas leišonā,
Lelajūs kungu omotūs
Un kungu neišonā —
Vysur skaidra kai osoras,
Munā boltajā Latgolā
Muna bolta tāvu zeme
Izstōsteita pōsokōs.
Viktora Avotiņa dzeja īdvasmōjuse muziķus, Uldi Stabulnieku, Aigars Grāvers sacerējis trejs dzīsmes ar V. Avotiņa vōrdim, ari Jōņs Lūsēns grupai “Zodiaks” komponējis dzīsmi “Nu tāvu zemes”. 2008. godā Viktors Avotiņš apbolvōts ar IV šķiras Treju Zvaigžņu ordeni, nu kura atsasacejis na jau lepneibas dēļ. 2010. godā jam pīškērts Cicerona gūda nūsaukums žurnalistikā par kvalitativim rokstim presē, par davumu žurnalistikā un demokratijas vērteibu nūstyprynōšonā, par lelū īguļdējumu Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē 1988. godā. Sovas dūmas par tū, kas nūteik Latvijā šudiņ, cīnejamais nūvodnīks regulari pauž NRA (“Naatkareigajā Reita Avīzē”). Ir vērts palaseit.
Anita GRAUDIŅA
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri