Vasala, muna dōrgiņkō! Napaseņ Zose izgōja pavāzōt pa sovu zīmeļu parapeju i satyka Genci. Jei gōja iz postu unukim padārunkus iz ōrzemi syuteit. Nūsprīde obejas, ka špacīrēs kūpā, cikom vēļ pavasara dorbi dōrzā nav eistyn sōkušīs. Pi posta, kas atsarūn nazkodejō slavonō pīna kombinata jaunō kantora mōjā, pēški īraudzēja itū myužeigū skaistumu (verīs biļdi). Vacū kantori! Myura sātmaļs nūjaukts. Kantors kai iz dalnas. Tī tak beja kadru daļa. Iz tīni vede myusu pyrmais dorba ceļš pyrms 55 godim, kod bejom vydskūlu pabeigušas.
Tymā buļbeišu, burkōnu, seipulu kaļteišonas cehā sezonas dorbim trejōs maiņōs Geņci to pījēme iz reizi: jei beja gorodskō (piļsātneica). Bet Zosei pasaceja: “Tu, meitiņ, “seļsavetā” (cīma padūmē) pīraksteita, tev sovā kolkozā jōstrōdoj.” Taids asūtj kzots (padumjūs dorba lykums).
Myužeigs skaistums!
Nu i kas, ka kumjanīšim sūlēja vysus ceļus vaļā? Nu i kas, ka jei dzeivoj pi poša Rāznes rūbeža? Nu i kas, ka ir universiteta pyrmō kursa naklōtneica? Nikas naleidzēja. Par laimi, ceļā gadejōs sābrineica Ļuba, kura tymā kombinatā strōdōja (beja izgōjuse pi veira Zoses sābru sātā).
Myužeigs skaistums! I lai dzeivoj draugu byušona aba vysuvaronais BLATS. Niule to blats nazkur aizapropuļstējs. Europā tei asūtj ni to lōpeišona, ni to dalaisšona — soka Puļgeņce.
Tōs, Ceceit, taidas rebes: “Es — tev, tu — maņ.” Tōs Zoseņkai paleidzēja vīnu sezonu trejōs maiņōs pi konvejera ar nazeiti buļbeitem acteņas knibynōt, burkōneņus pucēt; osorōs mērkstūt, seipulu kaudzem plōnu mizeņu deirōt..
Jaunōm meituškom nu skūlas sūla tōs beja rikteigas guņskristeibas cekā, kur strōdōja vysvysaida kalibra un leimeņa dzeives gudras “bōbeņas”. Tys beja eistyns “myužeigs skaistums” myusu, jaunuļu, dorba myuža sōkumā!
Tova Plōciņu Mase
Rāznē
2016. goda 31. martā
P. M. biļde
Komentāri