Nacionalō atmūda i vaļsts atjaunōtne 20. godu symta beigōs ari latgalīšim nese cereibas uz sovas identitates leidztīseibu. Tymā laikā ari itūs ryndu raksteitōjs jau pasarōda atklōteibā ar latgalīšu drukōtū vōrdu — grōmotom, avīzem, žurnalim, kalendarim. Vēļ dzeiva 30. godu paaudze, kas izgleiteibu īgyvuse Latgolas latgalīšu skūlōs.
Naizdzēšamā atmiņā tūs cylvāku emocijas, prīcas osoras, īraugūt rokstus dzymtajā volūdā. Runas i stōsti kai pavasara poli par pōrdzeivōtū, par tōm pōresteibom, kū Latgolai nūdarejušas diktaturas i režimi, sōcūt ar 1934. goda 15. maju.
Skrīnūt laikam, sajyusmas pacālums nūplyuk, cereibas uz vysu latvīšu leidztīseibu zyud, īsastōj depresija. Latgalīšu sabīdreiba sasaškeļ ari nacionalā vaicōjumā: nateik atjaunōta izgleiteiba dzymtajā volūdā. Pret latgalīšu lelōkū dvēseles svātumu, volūdu, īsastōj vīnaļdzeiba, nūlīgums, naīcīteiba. Vyssōpeigōkais tys, ka poši latgalīši kļyust par klajim sovas volūdas neidējim, pōrjem pōrnūvodnīku šovinismu. Patīsu informaciju nav kur i nu kō īgyut, vacō paaudze aizīt myužeibā.
Itī muni apgolvōjumi rodušīs 30 godu garumā, asūt dažaidōs myusu zemes vītōs, Latgolas katōļu bazneicōs, kopusvātkūs, skūlōs, dažaidūs masu pasōkumūs, godatērgūs, stōvūt pi latgalīšu grōmotu golda, asūt saskarē ar apmaklātōjim latgalīšu literaturas muzejā. Ari latgalīšu sabīdreibas procesūs pacālums ir mainejīs pretejā vērzīnī. Cik vairs saimu, kurōs bārnam teik vuiceita mōtes volūda? Dažas! Latgaliskais nu sabīdreibas teik apzynōti izspīsts. Mainūtīs paaudzem, nateik radeita vajadzeiba pēc volūdas pīlītōjuma. Volūdas lykums, kaut ari vysai naskaidri, tūmār soka, ka latgaļu volūda ir kūpama i aizsorgojama. Reali tū nav īspējams izdareit. Latgalīšu volūdas pētnīceibai caur Latgolas pētnīceibas institutu, ni ari grōmatnīceibai, izgleiteibai vaļsts budžetā leidzekli nav paradzāti.
Katōļu bazneica vīnmār ir bejuse latgaliskō bolsts un aizstōve.
Latgalīšu literatura nav īdūmojama bez katōlicisma, bez bazneicas. Tōpēc komunistu laikūs ari natyka īlaista skūlōs, sabīdreibā. Ar kū šudiņdīna atsaškir nu ateisma laika? Grōmotu goldūs latgalīšu literatura ir ļūti tryuceiga voi jōs vyspōr nav. Taitod latgalīšu volūda nu bazneicas dzeives ari teik izstumta.
Latgalīši klivuši par dzymtōs volūdas raksteit, laseit i par runōt napratējim.
Eistō latvīšu volūda ir latgalīšu volūda, kas ir senejōs latgaļu volūdas dabeigs turpynōjums. Tagadejō saucamō vaļsts volūda voi lejas latvīšu volūda ir mōksleigs veidōjums, sasajaucūt lībīšu, latgaļu, vendu, kuršu, germaņu volūdom.
1917. goda Pyrmajā Rēzeknes kongresā pījimtō rezolucija par latgalīšu pošnūteikšonōs tīseibom natyka ni Kurzemes, ni Vydzemes Zemes padūmēs ni apsprīsta, ni ratificēta, ni ari vālōk īvasta Latvijas vaļsts Satversmē. Ari tagadejā atjaunōtā Latvijā nikur nav radzams pat Latgolas kulturas autonomijas formulējums.
Sovā laikā jaunlatvīši K. Valdemārs, Biezbārdis aicynōja latgalīšus rusificētīs, pōrīt uz kirilicu raksteibā. Poši gon nu gotu raksteibas naatsasaceja. Paradokss: latgalīšu neidējam K. Valdemāram par gūdu Rēzeknē vēļ aizvīn nūsaukta īla. Myusu tautīšu vydā veidojās vairōk i vairōk švaukstu, kas pīprosa izbeigt latgalīšu runu.
Lībīši vysod ir bejuši mozskaitleigi i izagleitōjuši latvīšu skūlōs. Latvīšu skūlōtōji pāruši lībīšu bārnus par runōšonu dzymtajā volūdā. Krīvu caru laikūs par runōšonu latgalīšu mēlē bārnam lyka nosōt koklā kauna dēli, leidz nūgiva cytu runōtōju. Kaut kas leidzeigs nūteik ari šudiņ pošu latgalīšu saimēs: bārnam līdz runōt dzymtajā volūdā, nadūd laseit latgalīšu grōmotas, tyvōšonōs latgalīšu grūmotu goldam ir tabu. Pat myusu leidzcylvākūs, cyttautīšūs, taida reiceiba izsauc apmulsumu, naizpratni: kai var namīļōt dzymtū volūdu. Tys nūzeimoj aizalīgt sovu tāvu i mōti.
Mozvērteiba teik īzombēta jau nu mozūtnes: Lōcs palīk par Lāci, Rudzeits par Rudzīti, Ūzuls par Ozolu, Jezups par Jāzepu, taipat teik krūpļōti vītvōrdi.
Myusu zeļtenes atrodušas myuža mīlesteibu pōrnūvodā voi pi cyttautīša, atsabreivoj nu latgaliskō pavōrda i aizmērst dzymtū molu.
Moldu izgleiteibas politikas rezultatā i skūlōtōju nakompetences īspaidā latgalīšu volūda teik nūstateita nūžālojamā stōvūklī. Lītōt tū sabīdreibā asūt slykts tons i napīklōjeigi.
Taidi apgolvōjumi ir atgōjuši nu lelō latgalīšu volūdas neidēja prof. Jāņa Endzelīna laikim i atseviškim jō klauseitōjim.
Pošlaik laikam asmu vīneigais, kurs latgalīšu rokstus cenšās nest tautā. Attīksme pret munu darbeibu vīnūs izsauc taidu alergiju, ka grōmotu goldam mat leikumu. Redzit, tī runōšona nūteik latgaļu mēlē, i, nadūd Dīvs, tū dzērdēs taids latgalīts kai pats voi pōrnūvodnīks latgalīts, kurs pēc daudzim godim īsagrīzs apcīmōt sovus dzymdynōtōjus kopu kaļneņā. Voi naraud tūs māmeņu dvēseleites, kuru vōrdi i pavōrdi kopu zeimēs īkolti jōm svešā mēlē?
Latgalīšu grōmotas ir samārā lātas, videji ap pīcim eiro, tūmār dažreiz atskaņ replika: “Bet tei tak latgaliski!” Nu kurīnes taida mozvērteibas apziņa? Acimradzūt nu pōrnūvodim, nu skūlas attīksmes. Alkohols gon aizvīn pīpraseita i ejūša prece, te lelas pretenzijas nav dzērdātas.
Lelūs masu pasōkumūs i godatērgūs vārojama dažu tērgōtōju tendeņce reklamēt sovu preci latgaliski. Apsveicami! Bet tei reklama ir krūplā latgalīšu volūdā. Uz aizrōdejumu īvārōt latgalīšu pareizraksteibas nūteikumus — naizpratne. Cylvāks te nav vainojams, bet vara, kas nanūdrūšinoj volūdas apgivi i pōrkōp pošas pījimtūs lykumus.
Vaļsts pamats ir pamattauta, un, ja tai līgtas tīseibas uz pastōvēšonu caur volūdu, tod uz taidim pamatim byuve ilgi navar pastōvēt.
Pīters LŌCIS
Komentāri