Pateikami pošam sev uzdōvynōt svātkus, koč mozeņus. Pīmāram, pēc bazneicas svātdīnā īīt “Zeimuļa” kafeineicā, mīreigi pasēdēt, izdzert kafijas krūzeiti, apēst soldu kūceņu. Kafeineica gaišā tūnī, gaismekli pi grīstim īpatneji, taidi tautiski, krāsli ar rozā voi oranžu audaklu nūformeiti. Nu mōjeigi. Taidā telpā pats un dūmas kļyust rōzōkas. Ļūti pateikami. Apkolpōjušōs meitines ari jaukas.
Naseņ beju sanatorijā “Rāzna”. Ari tī poši vōrdi jōsoka: visi, kuri par tevi ryupejās, lobeni, sōcūt ar uzjimšonas daktereiti, laikam vōrdā Alla (lai naapsavainoj, ja kļyudejūs), laipna, uzticeiga, vīsmīleiga.
Fizioterapeitei Kristīneitei daudz dorba: ar elektreibas aplikatorim, ar magnetim ōrstej lelus i mozus, vacus i jaunus. Kai irbeite, tecenim vīn, te vīnā kabinē, te ūtrā. Zalta meitine! Ar smaidu jai nav gryuši, cyta mož kurneitu, jei ar smaidu. Lai loba veseleiba!
Masīre Larisa breineigi loba, jai zalta rūkas i zalta sirds. Paļdis! Malacs! Taipat sporta zālē Tanečka kotram atrūn vajadzeigū. Pateikami, īejūt zālē, justīs jaunōkam i styprōkam.
Pateiceibu peļnejušas ādamzāles meitines: ēdīņs vīnmār laikā, svaigs un bogōteigs, pošas laipnas. Naspējeigūs sanitares atvad rateņūs.
Yudiņa proceduru ari gona. Var atsapyust televizijas zālē, pastaigōt.
Sanatorija kai meila babeņa boltā lokotā sēd prīžu kaļneņā. Tikai žāl, ka vītejō pašvaļdeiba nanūreikoj pōrdesmit bezdarbnīku, lai rudinī sakūp lelū pogolmu, mōjas apkōrtni un parku, sagrōb un izvad lopas, apgrīž un apkūp symtu voi vairōk godu vacūs kūkus, nūkrōsoj sūleņus, bārnu rūtaļu laukuma elementus. Cylvāki nūpeļneitu maizes kimūsu, i atpyutas vīta prīcynōtu acis.
Paleidzit! Te tak ōrstejās i rēzeknīši, i neretīši, i varakļōnīši, visi myusejī. Lai aizvad lobas atmiņas, atsauksmes. Sanatorija nav dōrga. Braucit, nanūžālōsit.
Ar cīneibu,
Helēna
Komentāri