Valerija Seile beja vīna nu pazeistamōkim Latgolas cylvākim, un storp Latgolas sīvītem jei ījēme pyrmū vītu popularitates ziņā. Šōs izcylōs personeibas myužs sakryta ar Latgolas atmūdas laiku, ar Latvijas breivvaļsts topšonu un Latgolas uzplaukumu. Valerija Seile dzymuse 1891. goda 23. junijā Rēzeknes apriņka Makašānu pogosta Seiļu sādžā tryuceiga zemnīka giminē. Bez jōs vēļ beja trejs meitas un četri dāli. Tāvs, navarādams uz sovas četru hektaru lelōs zemeites ar prōvū saimi pōrtikt, 1895. godā devēs meklēt dorbu uz Pēterburgu. Tī jis īsakōrtōjōs kaidā rūpneicā par strōdnīku. Valerija sōka mōceitīs fabrikas pamatskūlā. Dreiži vīn gimini pīmeklēja lela nalaime – nūmyra tāvs. Pēc pamatskūlas beigšonas Valerija nu 1909. leidz 1911. godam mōcejōs Nikiforovas pryvatā gimnazijā. Leidzekļus skūlas vajadzeibom jei beja spīsta sagōdōt ar privatstuņžu pasnēgšonu. Tūs godus Valerija Seile atcerās kai vysgryutōkūs dzeivē. Jei raksteja: “Beja jōnūpeļnej na tikai vyss napīcīšamais pōrtykai un skūlas izdavumim, bet jōuztur ari mōte un vacōkō mōsa šivēja, kas taisni šamā laikā beja saslymuse. Dīna pagōja vīnōs ryupēs: nu reita skūlas mōceibas, pēc tam uz slimineicu pi slymōs mōsas, un tod leidz vokoram pasnēdzu privatstuņdes. Pēc tikai dažu stuņžu nakts atpyutas beja jōīt otkol uz skūlu, kas nu munas dzeivesvītas piļsātas nūmalē beja apmāram septeņi kilometri tōlu. Tai pagōja dīnas un mēneši – vīnōs ryupēs un tryukumā.” Pēc gimnazijas jei turpynōja izgleiteibu Bestuževa augstōkajā sīvīšu skūlā, kurai beja pīškērtas augstskūlas tīseibas. Tū jei pabeidze 1916. godā ar pyrmōs škiras diplomu, tōpēc skūlas vadeiba nūlemj atstōt Valeriju sagatavōšonai zynōtniskajam dorbam pi slāvu volūdu katedras. Bet tymā laikā Valerija Seile jem aktivu daleibu sabīdriskajā dorbā, golvonūkōrt latvīšu bēgļu komitejā, kas uzajēmēs gōdeibu par kara pūsta pīmaklātū latvīšu bēgļu vajadzeibom – apgērbu, dzeivūklim, uzturu, dorba sagōdōšonu, bārnu skūlōšonu. Šō dorba lela daļa gulōs ari uz V. Seiles placim, tōpēc jei atsasokōs nu zynōtniskō dorba. Pasateicūtīs V. Seiles iniciativai, Pēterburgā nu tī asūšīm Latgolas skūlōtōjim tyka izveidōta Latgolas skūlōtōju savīneiba. 1917. goda rudinī V. Seile pōsarcēļe uz dzeivi Rēzeknē. Te jei strōdoj Rēzeknes tērdznīceibas skūlā par skūlōtōju. Pēc jōs īrūsmes un jōs vadeibā Rēzeknē sareikoj pyrmūs skūlōtōju sagatavōšonas kursus, kurus beidz 35 jaunī skūlōtōji. 1918. godā nūteik jau ūtrī šaida veida kursi, tūs pabeidz jau ap 80 cylvāku. Valerija Seile ir stōvējuse pi Latvijas šyupuļa – jāmuse daleibu 1917. goda Rēzeknes kongresā, beja Tautas padūmes un Satversmes sapuļces lūcekle. 1922. godā jei ir pat izgleiteibas ministra bīdre, šamā omotā jei beja pyrmō sīvīte Latvijā. Pēc tam jei tyka īcalta par Krōslovas gimnazijas direktori, bet nu 1923. goda rudiņs kļiva par Daugavpiļs skūlōtōju instituta direktori. Paraleli pedagogiskajam dorbam V. Seile nūsadūd sabīdriskajam dorbam, rakstnīceibai, Latgolas literari vēsturiskū materialu vōkšonai un apstrōdōšonai. Ari latgalīšu volūdā izdūtū grōmotu hronologiska un sistematiska rōdeitōju sastōdeišona ir jōs nūpalns – “Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs”, “Latgolas liktini bēgļu laikmetā. Latgalīšu bīdreibas paleiga kara upurem darbeiba”. Jei dorbōjās “Drywā”, redigēja “Latgolas Škola”, “Nōkūtne”, raksteja daudzūs cytūs preses izdavumūs par dažaidim sadzeives un audzynōšonas jautōjumim. Seviški daudz vēreibas jei veļtēja ōrpusskūlas jaunatnes audzynōšonai un skūlōtōju organizatoriskam dorbam. Ilgus godus jei dorbōjās Latgolas zemnīku jaunatnes bīdreibā. Latvīšu literaturvēsturnīks, volūdnīks Miķelis Bukšs par Valeriju Seili roksta tai: “Ulmaņa režims smogi skōre vysu Latgolas pētnīceibas dorbu un organizacijas. Organizacijas tyka likvidētas vīna pēc ūtras, īskaitūt ari Latgaļu skūlōtōju centralbīdreibu un tōs organu “Latgolas Školu” (1938). Aiz tōs pakōpeniski tyka likvidāts ari pats Skūlōtōju instituts. Nu 1938. goda jaunus skūlānus beja aizlīgts pījimt. V. Seiles dorba lauks pamozam tyka sagrauts un nūōrdeits. Jōs myuža dorbs atstōts aizmērsteibai. Tūmār, īvārojūt jōs lelū stažu un plašū popularitati tautā, jōs sōpu remdēšonai jai tyka pasnāgta “Tāvuzemes bolva” 1940. goda 15. majā. Kū jei šamā situacijā varēja dareit?” Pēc Daugavpiļs skūlōtōju instituta slēgšonas Valerija Seile strōdōja Rēzeknes Ekonomiskajā tehnikumā, komercskūlā, Skūlōtōju institutā un Rēzeknes 1. vydusskūlā. 1946. goda 8. oktobrī jei nu dorba skūlā atbreivōta. Valerija Seile pōrsacēlēs uz dzeivi Reigā, kur strōdōja par krīvu volūdas skūlōtōju Reigas 2. vydusskūlā (1953–1957). Pēc ilgas slymōšonas jei myra 1970. goda 10. majā Reigā. Apglobōta Daugavpiļs katōļu kopūs blokus mōtei.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Komentāri