Šūnedeļ rikavīte, dzejneica
Līvija
LIEPDRUVIETE
atzeimej opolu jubileju. Kaidā nu dzejas almanahim “Rēzekne” jei par sevi soka, ka dzeja ir jōs dvēseles dīnasgrōmota, jōs dzeives stōsts. Līvija Liepdruviete sovā dzejā stōsta gon par Rikavas pamatskūlu, kur bārnim mōca latvīšu volūdu un literaturu, kristeigū mōceibu un etiku, gon par dobu, gon dzymtū pusi un mīlesteibu. Jōs dzeja ir ļūti sirsneiga un laseitōju spēj pīpiļdeit ar prīku, ari līk filozofiski pasavērt iz dzeivi. Leidzeigi kai citi vōrda meistari, ari Līvija Liepdruviete stōsta, ka tod, kod atnōk dzeja, kod esi uz īdvesmas viļņa, tys viss nakavejūtīs ir jōpīroksta, ja atliksi — pagaiss voi byus kaut kas cyts. Autorei ir iznōkušas sešas dzejas grōmateņas
“Mirkļu mozaīka” (1999), “Ļauj sirdij ziedēt!” (2001), “Te, zem saules” (2002), “Viss paliek debesīs” (2005), “Līpas vērsyunē” (2010) un “Baltos mākoņos sapņi mīt” (2014).
Jei ir na tikai daudzu dzejas almanahu “Rēzekne” leidzautore, bet ari paleidz dzejneicai Olgai Orsai sastōdeit šū dzejas krōjumu. Sveicam dzejneicu Līviju Liepdruvieti jubilejā un vēlejom stypru veseleibu, radūšu nūskaņu un jaunas grōmotas!
Aija ZUJA
Eduarda UTĀNA foto
Dvēselei vaļā vōrti — Kai ceiruli vīgli i breivi Pasaulē aizskrīn vōrdi. Sasamat zorūs, Saplaukst zīdūs, — Nūgulst iz placa — I sadzeist rāta vaca. Cyti augšōk ceļās, Gaismas dzierksts kur škeļās. A tī, kas zemē kreit, Zīdēs jau reit…. L. Liepdruviete
Komentāri