Dominiks Jermolovičs 1998. goda “Tāvu zemes kalendarā” stōsta: “Eduards Kozlovskis dzimis 1878. goda 18. oktobrī Varakļōnu pogosta Masaļskūs. Kod jam palīk trejs godi, nūmērst tāvs, un puiku audzynōt pajem radinīks. Eduards mōcōs Varakļōnu pogosta skūlā. Skūlas pōrziņs Kukuškins, cik spādams, veic pōrkrīvōšonas politiku. 1893. godā Eduards īsastōj dorbā Viļānu ōdu apstrōdōšonas fabrikā. Tī jys strōdoj nailgi. Tāva brōlāns Konstantins puiku aizvad uz Pīterpili un īkōrtoj dorbā maizneicā. Pēc kaida laika Eduards otkon maina dorbu un īsastōj Marksa tipografijā — sōkumā par izsyutamū, vēļōk par burtliča mōcekli un burtlici. Pīterpilī E. Kozlovskis papyldynoj sovu izgleiteibu, īsamōca vōcu un pūļu volūdu. 22 godu vacumā jys sajem ziņu, ka myruse mōte, — atstōj Pīterpili un pōrsaceļ uz Varakļōnim. Te Eduards apprecej tureiga saiminīka meitu. 1911. godā nūteik jūs sādžas daleišona vīnsātōs un zemes mēreišonas dorbi. Kaidā vokorā jūs sātā īsarūn svešs cylvāks un lyudz naktsmōjas. Dzēržūt, cik labi Eduards runoj krīvyski, un dabōjis zynōt, ka sātas saiminīks strōdōjis tipografijā, svešais jū aicynoj strōdōt Rēzeknes tipografijā “Trud i znanije”. Tai 1912. godā teik turpynōts Pīterpilī sōktais dorbs. Ir atvastas Vōcijā nūpērktōs mašinas, bet nivīns tōs navar īdarbynōt. Bet E. Kozlovskis tū izdora. Tipografijā par burtličim strōdoj S. Cunskis, Mukōns, Tučs un cyti. Ar Pīterpilī dzeivojūšō Ignata Asāna paleidzeibu teik dabōti latiņu burti. Tipografiju nūsauc “Dorbs un zineiba”. Ar Rēzeknes dekana Nikodema Rancāna paleidzeibu E. Kozlovskis nūdybynoj burtliču skūlu, un pats tamā strōdoj par skūlōtōju. Teik sagatavōti vairōki burtliči. Skūlā apmōca ari meitines. 1914. godā, sōcūtīs I Pasauļa karam, puiši teik mobilizēti armijā. 1915. goda 15. februarī kreit jūs burtlicis, dzejnīks Staņislavs Cunskis. Nu kara naatsagrīž ari Tučs un Mukōns. Tipografijā palīk strōdōt Veneranda Stafecka, Virginija Tihovska un cytas. 1917. goda aprelī E. Kozlovskis pīsadola apsavīnōšonas kongresā Rēzeknē un teik īvālāts Latgolas Zemes padūmē. 1917. godā teik izdūts laikroksts “Breivais Vōrds”. Pēc vōcu okupacijas beigom un lelinīku nūsastyprynōšonas 1919. godā tipografija īspīž laikrokstus “Taisneiba” un “Vlastj Bednoty”. 1920. goda sōkumā, lelinīkim atsakōpūt, tipografijas īkōrta teik salykta kastēs evakuacijai. Bet tipografijas darbinīki tū nūbādzynoj, tai ka tei palīk uz vītas. Nu 1921. leidz 1923. godam E. Kozlovskis voda Rēzeknes tipografiju “Grōmota”. 1932. godā izdūd un redigej laikrokstu “Dryva”. Nu 1922. goda E. Kozlovskis beja Rēzeknes piļsātas valdes lūceklis. 1925. godā jys atver sovu rokstu dorbu biroju, kurā par māranu atleidzeibu zemnīkim snādz dažaidus pakolpōjumus agrarajūs jautōjumūs. 1941. goda 14. junī E. Kozlovskis teik deportēts. Miris Vjatlagā 1943. goda 24. februarī. E. Kozlovskis ir izdevis vairāk nakai 20 grōmotu. Sastōdejis losamū grāmotu “Lobo sākla”, “Gramatikas aizdavumi”, “Cylvāka draugi”, “Ceļš uz myužeibu”, “Krīvu-latgalīšu-vōcu vōrdneica”. Rakstejis publicistiskus rokstus. Tulkōjis un atdzejojis. Rakstejis dzejūļus ar pseidonimu Maltainīts.” Eduards Kozlovskis Vjatlagā miris 1943. goda 14. junī. Bet jō dāls, 1913. goda 22. majā dzymušais Eduards Kozlovskis, pēc 17 mūku pylnim godim nu Sibirijas atsagrīze un veice ražeigu kulturvēstures pētnīceibas dorbu. Miris 1998. goda 22. janvarī. Apglobōts Rēzeknes katōļu kopūs.
Anita GRAUDIŅA
(izmontōti latgalesdati.du.lv un 1998. goda “Tāvu zemes
kalendara” materiali)
Komentāri