Lai gon Bībelē nav mynāts nivīns vōrds, kū byutu sacejis svātais Jezups, pyrmkristeigī jam naļōve piļneigi klusēt. Apokrifā par sv. Jezupu losam, ka Jezus aizgōdņam bejuse skaista lyugšona laimeigas nōves izlyugšonai. “Dīvs, Žāļsirdeibas Tāvs! Munas mīsas un dvēseles Kungs! Kod pīnōks muna myuža pādejōs dīnas, lyudzu, muns Dīvs, syuti erceņgeli Mikeli pi manis, lai muna dvēsele atstōtu munu mīsu bez cīsšonom un bailem, jo nōve ir kotra cylvāka vysnūpītnōkais breidis.” Kōpēc svātō Jezupa dvēsele beja apbādynōta? Tōs beja ryupes par Svātū Gimini, kuras gōdeibu Dīvs beja uzticējis svātajam Jezupam. Atbiļde beja: “Kam jyus mani meklējot? Voi jyus nazynōjot, ka maņ jōsadorboj sova Tāva lītōs?” (2;49) Vysus Dīva nūrōdējumus svātais Jezups sajēme sapynu veidā. Lai naatstōtu Jaunovu Mariju un jimtu pi sevis. Sapynā Dīvs deve svātajam Jezupam pavēli kūpā ar Jaunovu Mariju un Bārnu Jezu dūtīs uz Egipti, jo vaļdnīks Herods beja īcerējis Bārnu Jezu nūgalynōt. Egiptē Svātō Gimine palyka divus godus un tod atsagrīze Betlemē. Meklēsim Jezus audžutāva svātō Jezupa paleidzeibu vīnmār.
Pr. A. BUDŽE
Комментарии