Tys ir stōsts par seņ myužeibā aizgōjušu inteligentu lauku sīvīti, munu ļūti attōlu radineicu
Genovefu Ragausi
, kuras saknes meklejamas Rykovas pogosta Uguļovas cīmā. Jei dzymuse 1919. godā, mōcējōs Rykovas skūlā, pēc tam īsastōja Aglyunas gimnazijā, bet mōceibas nōcēs pōrtraukt, jo nūmyra mōte. Genovefa atsagrīze mōjōs, lai dareitu vysus sīvīšu dorbus sovā sātā. Pi veira izgōja agri, 19 godu vacumā. Īsaprecēja Rykovas pogosta Soloviersūs Jezupa Ragauša lelajā saimē, kurā beja 11 bārni. Jezupa vacōkais brōļs ilgus godus beja Rykovas bazneicas varganists. Tymā laikā Soloviersi beja bogōti ar cylvākim. 1937. goda tautas skaiteišonas dati rōda, ka te dzeivōja 186 cylvāki. Cīma pyrmais īdzeivōtōjs beja kaids Kotlers, kurš aizbēdzis nu barona Rika un lelajā mežā uzcēlis sev mozu mōjeņu. Barons gon reizi medeibōs uzgōjis bēgļa dzeivesvītu un, radzūt īguļdeitū dorbu, nav sirdējīs, bet gon devis atļōvi te dzeivōt un vītu nūsaucis par Soloviersim. Kotleram sovu bārnu nav bejis, tōdēļ jys pajēmis par audžudālu Ragaušu Jōni nu tyvejō Putnu cīma. Nu jō tod ari meklejami vysu Ragaušu aizsōkumi. Genovefas veiramōte naprota raksteit, lasēja vīn bazneicas grōmotōs, bet vysu saimnīceibu prota styngri turēt sovōs rūkōs. Beja dīzgon šerpa. Tikkū īvastū vadaklu ūtrajā kōzu reitā agri pamūdynōja i syutēja iz klāvu gūvis slaukt. Kūpā ar veiru jei aktivi pīsa-dalēja bazneicas dzeivē, ari veis-kupa Jezupa Rancāna vizites sagatavōšonā un nūrisē 1939. goda 12. julī Rykovas bazneicā. Kolhozu laikūs Genovefa strōdōja par kontrolasistenti Jaunrikavas fermā. Tai kai jei ar ritini naprota braukt, tod ostoņus kilometrus kotru reitu uz dorbu un vokarā atpakaļ gōja kōjom. Ari leitā, snīgā, vējputiņūs. Jezups aizgōja myužeibā 1978. godā. Jōsoka, uz šū laiku īdzeivōtōju skaits Soloviersūs sasamozynōja gondreiž desmit reizes. 1977. goda tautas skaiteišonas dati ir napīlyudzami — cīmā dzeivoj tikai 22 cilvāki. Godu Genovefa ceņtēs saimnīkōt vīna, saglobōt dzymtas mōjas, bet beja cylvāki, kuri izmontōja vīntuļōs sīvītes dzeives gryu-teibas. Jei tyka krōpta, nu jōs izmōnēja naudu, montu. 1979. goda rudinī Genovefa pōrsacēle pi meitas Irēnas uz Silajōnim. Tī jei nūdzeivōja 18 godus. Genovefa turpynōja sova veira īsōktū dorbu — aprakstēja vysus Soloviersu cylvākus, nūtykumus. Jei raksteja ari dzeju, literarōs skices ar pseidonimu Marija Klaudiņa. Genovefas volūda līcynoj par dziļu inteligenci, kas raksturōja lelōkū daļu pyrmōs Latvijas breivvaļsts īdzeivōtōju: gon piļsātnīkus, gon laucinīkus. Godā, kad Genovefa aizgōja viņsaulē, Soloviersūs palika vīn septeni “aborigeni”. Tagad nav ari jūs.
Iveta DIMZULE
Foto nu Irenas Boļšakovas gimines albuma
Komentāri