Eiss dzeives stōsts
Izcylais Latgolas atmūdas darbinīks, prīsters un publicists Kazimirs Skrynda dzimis 1875. goda 2. augustā Leiksnas pogosta Līpas Mukānu (niu Vabales pogostā) saiminīka Donata Skryndas i jō sīvas Apolonijas saimē. Vuicejīs Leiksnas pogostskūlā, Pīterburgas Sv. Katrinas draudzes progimnazijā (1889 — 1893), Pīterburgas Katōļu goreigajā seminarā (1893 — 1897), Pīterburgas Katōļu goreigajā akademijā (1897 — 1901), 1901. godā ordinēts par prīsteri. Skrynda bejs vikars i kapelans Pīterburgas Sv. Stanislava bazneicas draudzē (1901 — 1902), Minskas skūlu kapelans (1902 — 1904), Gatčinas draudzes prāvests (1910 — 1913), Pīterburgas (Petrogradas) Sv. Katrinas draudzes prāvesta v. i. (1913 — 1917). Beja ari Pīterburgas Goreigō seminara profesors i inspektors (1904 — 1910), seminara latgalīšu volūdas pasnīdzējs (1905) i latgalīšu pedagogiskūs kursu kurators (1915 — 1916); Pīterburgas latgalīšu avīžu “Ticeiba un Dzeive” (1908) i “Drywa” (1908 — 1917) redaktors. Nu 1905. goda saraksteja i apgōdōja vairōkas katōļu pyrmvuiceibas i kulta grōmotas. Pēc Oktobra revolucijas 1917. godā Skrynda atsasaceja nu draudzes bazneickunga omota Petrogradā, kaidu laiku dzeivōja Kolupā (1917 — 1918), Rēzeknē īsagōdōja tipografiju “Darbs un Zinība” i pēc Brestlitovskas mīra leiguma nūslēgšonas pōrbrauce iz Rēzekni, kur īkōrtōja redakciju divejōs telpōs pi bazneicas. Beja Rēzeknes avīzes “Jaunō Drywa” (1918) redaktors. Kūpā ar Valereju Seili 1918. godā Rēzeknē organizēja skūlōtōju kursus. Leidz ar sorkonōs armijas ībrukumu bāga iz Lītovu, kur beja Baptu draudzes prāvesta paleigs (1918 — 1919). K. Skrynda miris nu izsytumu tifa 1919. goda 25. majā Baptūs. 1921. godā jō mērsteigōs atlīkas pōrapglobōtas Mīra īlas kopūs Rēzeknē.
18. septembrī Skryndu dzymtas muzejā Daugavpils nūvoda Vabales kulturas nomā nūtyka Kazimira Skryndas 140 godu jubilejas pasōkums.
Visim daleibnīkim beja īspēja Skryndu dzymtas muzejā pīsadaleit izstōdes “Dorbs ir myusu svēteiba un zineiba ir myusu spāks” (K. Skrynda) atklōšonā. K. Skryndas jubilejas pasōkumā, kas beja apvīnōts ar J. Svenča grōmotas “Dienas pie Daugavas” atvēršonas svātkim, klōtasūšūs ar muzykalim sveicīnim prīcynōja Špogu Muzykas un mōkslas skūlas audzēknes, Vabales vydusskūlas folkloras kūpa “Kanči”. Skryndu dzymtu pīminēt un gūdynōt paleidzēja arhitekte un nūvodpētneica Gertrude Rasnače un Daugavpiļs universitates profesore, Mutvōrdu vēstures centra vadeitōja Irēna Saleniece. Tai kai K. Skrynda nu 1908. leidz 1917. godam beja “Drywas” redaktors, vōrds tyka dūts ari avīzes “Latgales Laiks” redaktorei, sovā ziņā K. Skryndas kolegai, Zigridai Somei. Klōtasūšūs uzrunōja un paļdis mōkslinīkam Jōņam Svenčam, Latgolas Kulturas centra (LKC) izdevnīceibas dybynōtōjam un vadeitōjam Jōņam Eļksnim un pasōkuma reikōtōjim par īguļdeitū dorbu saceja Daugavpiļs nūvoda Kulturas pōrvaļdes vadeitōja Ināra Mukāne. LKC izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis pastōsteja, ka lobprōt sasadorboj ar mōkslinīku, prīcojās gon par jō mōkslas dorbim, gon nūformētōm grōmotom. Skryndu muzejs sajēme dōvonā vairōkas nūzeimeigas grōmotas. Pasōkumā J. Svenču pōrstōvēja krysdāls Vitālijs Svenčs, kurs mōkslinīka vōrdā sirsneigi pasateicēs visim klōtasūšīm un nūlaseja J. Svenča veļtējumu pasōkuma daleibnīkim.
Komentāri