LATVIJAS VĒSTURES FAKTI
- 1917. goda marts. Latvīšim vajag sovu vaļsti.
Vidzemes zemes Padūmes konfereņcē pyrmū reizi oficialā rezolucijā nūlamts: “Latvijas tautai, taipat kai vysom cytom tautom, ir tīseibas uz piļneigu pošnūsateikšonu.”
- 1917. goda apreļs. Pyrmais Latgolas kongress.
Latgalīši demokratiskā kongresā nūbolsōja par apsavīnōšonu ar Kurzemes un Vidzemes latvīšim “vīnā politiski autonomā tautas organismā”.
- 1917. goda novembris. Deklaracija: Latvijai jōbyun autonomai.
Oficialā dokumentā teik deklarēts, ka Latvija, kuras sastōvā ir Kurzeme, Vidzeme un Latgola, ir autonoma vaļstsvīneiba. Tō rezultatā Krīvijas PSFR Tautas komisaru padūme izdūd reikōjumu par Latgolas atdaleišonu nu Vitebskas guberņas un pīvīnōšonu Vidzemes guberņai.
- 1918. goda 18. novembrī Reigas piļsātas Ūtrajā teatrī (šudiņ Latvijas Nacionalais teatris) teik proklamēta Latvijas Republika. Tei ir Latvijas dzimšonas dīna.
- 1918. — 1920. gods. Naatkareibas ceiņas.
Naatkareibas pasludynōšona nanūzeimej, ka tei ari uzreiz teik pīnasta uz paplātes: Vōcija un Padūmju Krīvija tik vīgli vys nu Latvijas atsateikt nagribēja. Par sovu vaļsti naatkareibas karā Latvijai nōcēs ceineitīs gondreiž divus godus. Pyrmū reizi sovu zemi aizstōvēja jaunizveidōtō Latvijas armija.
- 1919. goda pyrmō puse. Latvijas pagaidu vaļdeiba.
Laikā, kod pylnā sporā ritēja Neatkareibas ceiņas, nikas vēļ nabeja akminī cērsts. Kaidu breidi Latvijas vaļdeiba ar tōs vadeitōju Kārli Ulmani pat pavadēja uz kuģa “Saratova”, kas angļu militarajā aizsardzeibā stōvēja Līpōjas ūstā. Tei beja vīneigō drūšō vīta, nu kurīnes vadeit jaundybynōtū vaļsti.
- 1920. gods. Pyrmōs Satversmes sapuļces vēlēšonas.
Pēc Naatkareibas ceiņu beigom beidzūt tauta varēja īvēlēt Satversmes sapuļci, tai tūlaik sauce parlamentu.
- 1921. goda janvars. Latvijas storptautiskō atzeišona.
Atškireiba storp īdūmu vaļsti un eistū vaļsti — ūtrū atzeist ari storptautiski.
(Latvijai 100)

Komentāri