“Pa koktim i na gleiti Pynat škeibu perekleiti?”
Taids nūžālojams vērtējums ar tautasdzīsmes vōrdim rodōs 2018. goda 10. janvara vokorā, skotūtīs TV raidējumu nu Dagdas puses. Te grupeņa pajaunu ļauteņu, sasāduši aiz gaļdeņa, cyts cytu “apvuiceja”, kei, kuo, kai, nu kura gola “suokt” peit voi penterēt “kuļturys” voi “kulturys” perekleiti…
(Maņ, latgalītei, pyrmais teikums: ak, nabadzeni, bucā auguši, pa spundi barōti!)
Ka vēsturē nazineiši, var vainōt skūlu. Jo par kulturu, gon laiceigū (dzīsmes, tautas dejas u. c.), gon goreigū (dīvnomi sovā vareneibā, ar pasaules slavu), tod vērtējums borgōks — apmalojūt, pazamojūt Latgolu.
Apzynōta, sovōs interesēs ītekmēta grupeņa, veicat praksē “ekspertu” īcarātū programu — bez bruņōtim spākim kaitēt mīram (giminēs, storp nūvodim, vaļstī).
Televizija — tōlraide vysā Latvijā un pat pasaulē parōda, cik atpalykuse, dumja latgaļu tauteņa dzeivoj Latvijas austrumu pamalē: Dagdā, Krōslovā, Rogovkā, Bolvu pusē, Plešovā, kur M. Bukša (1912. — 1977. g.), literaturvēsturnīka, kulturvēsturnīka, publicista, grōmotas kaudzē akminī īkoltas, taipat kai “Klusejušō kūkle” — pīmineklis Rēzeknē pi bejušō Rēzeknes Vaļsts Skūlōtōju instituta styura (bejušōs M. Bukša dorba vītas) klusej. Myrušī klusej. Paļdis Dīvam, viņu dorbi dzeivoj! Latgolas muzejūs. Pamatarhiva materiali globojās Stokholmas Karaliskajā arhivā. Latgaļu tautas saknēs — namērsteigi.
Varat apzagt cīnejamō režisora Jōņa Streiča golvonū tālu — cylvāka bārnu “Boņuku” (“dēļ seve”), bet nu tautas saknem naizzagsit ni Jōni Streiču, ni Jōni Klīdzēju — filmas un literarūs dorbu autorus.
“RV” 11. janvarī roksts “Taps jauna filma”, kuras režisors Viesturs Kairišs.
Teikums “Sižeta darbība sāksies ar Ulmaņa režīma pēdējiem gadiem.” Taitod nu 1938. goda leidz 1940. goda 14. junijam — Latvijas Vaļsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa laiks, latvīšu tautā saukts par vaļsts zīdu laiku. Vaļstī beja vīns eists, gudrs saiminīks, gōdōja par gora gaismu, cēle skūlas, tautas nomus, gūdā turēja dīvnomus, gōdōja par zemes pareizu izmontōšonu, par augu seku utt.
Asmu vīna nu vēļ daudzim Latgolā dzymušim zemnīku bārnim, kuri var dūt patīsu līceibu ar faktu materialim par Ulmaņa laika godim.
Es par skūlōtōju mōcējūs, jo gribēju leidzynōtīs sovai audzynōtōjai Annai Laizānei — Rēzeknes Vaļsts Skūlōtōju instituta 10. izlaiduma absolventei.
Latvīšu volūdu, t. i., obus dialektus — latvīšu/latgaļu — mōcēja ar saleidzynōšonas metodi (vīnlaikus uzskates tabulōs). Cik vīnkōrši uz myužu. Paļdis! Patriotiskō pōrlīceiba nu tāva — latvīšu strēlnīka, zemnīka īkodeita: “Runoj patīseibu, cīnej taisneibu, ni nu vīna nasabeist.”
Jo uz šaidim pamatim byuvēsit filmu, ticit, tauta ceļs gūdā taipat kai režisoru Streiču. Jo uz “ekspertu” viļteibu, malōšonu, — aizīsit palovōs. Žāļ…
Lai ceļā uz Latvijas 100-gadi voda Latgolas Mōras svēteiba!
Anna BABRE,
skūlōtōja
Komentāri