Latgolas latvīšu kongresa, kas nūtyka Rēzeknē 1917. goda 26. — 27. aprelī (9. — 10. majā pēc jaunō stila), jubileju gaidūt, Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba gatavoj izdūšonai vairōkas Latgolai un Latvijai svareigas grōmotas. Tymā skaitā ir kulturvēsturiska un literara godagrōmota “Tāvu zemes kalendars 2017. godam”, 78. (27.) godagōjums, un literaturas almanahs “Olūts”, 21. (14. laidīņs). – Jau nūdūta īspīsšonai SIA “Latgales druka” tipografijā Valentīnas Kašas (dzim. 1961. g.) grōmota “Briežuciems”. Grōmotā apraksteita Baļtinovas nūvoda Briežuciema pogosta vēsture nu 1941. leidz 2014. godam. Grōmotas autore ir skūlōtōja, jei grōmotu rakstējuse vairōk kai 20 godus, jo ryupeigi pētējuse arhivu materialus, intervējuse daudzus nūvodnīkus un savōkuse lelu skaitu fotografiju. Ar divim rokstim grōmotu papyldynōjis rēzeknīts Pīters Keišs. V. Kašas grōmota byus paraugs un īrūsynōjums cytim nūvodpētnīkim. – Īspīsšonai nūdūts ari Ontona Rupaiņa (1906 — 1976) vēsturisks romans, trilogija “Māra mostas”, lela apjūma grōmota (800 loppuses), jo vīnūs vōkūs byus vysi trilogijas romani, kas pyrmū reizi izdūti ASV, kotrs sovā sējumā: “Poļu dumpis” (1951), “Gaiļi pusnaktī” (1952) un “Pēteris Miglinieks” (1966). O. Rupaiņa grōmota ir dereiga svareiga Latgolas vēstures pūsma izprasšonai. – Junī ūtrā, uzlobōtā izdavumā varātu izīt Donota Latkovska (1912. — 1943. g. pazudis bez vēsts) grōmota “Nacionālā atmoda Latgalē”. Grōmotā snāgtas biografiskas ziņas par vairōk kai 90 izcylōkīm atmūdas laika darbinīkim, ir ari vairōku darbinīku fotografijas. – Gatavojam grōmotu par katōļu prīsteri Kazimiru Viļni (1907 — 1988), kas dzimis Nautrānu draudzes “Rasnupļūs”. Pēc īsvēteišonas par prīsteri 1933. — 1934. godā bejis Reigas Sōpu Dīvmōtes draudzes vikars un skūlu kapelans, bet nu 1934. leidz 1944. godam — Reigas Kristus Karaļa draudzes prāvests. Sōcis ceļt Kristus Karaļa bazneicu un turpynōjis tū ari vōcu laikā. Riskejūt ar sovu dzeiveibu, jaunbyuvē slēpis ebreju jaunīti Dāvidu Packinu, kam izadevīs palikt dzeivam. Pēc kara trymdā (Zvīdrijā) jau 1946. godā sōcis izdūt žurnalu “Dzimtenes Balss”. Nasaskotūt uz tō laika materialom gryuteibom, jys aicynōjis tautīšus stōtīs preses ceineitōju ryndōs gon kai raksteitōjus, gon kai izplateitōjus un atbaļsteitōjus, jo naasūt te braukuši peļneit un krōt naudu, bet gon ceineitīs par sovas dzimtines Latvijas breiveibu un naatkareibu. K. Viļnis ceņtīs apvīnōt svešumā izkleidušūs latvīšus, izkūpjūt jūs goreigū apziņu. Dybynōjis vairōkas draudzes un cēlis katōļu bazneicas. Nu 1974. goda K. Viļnis izdevis “Dzimtenes kalendaru” ar bogōteigu kulturvēsturisku un literaru rokstu pīlykumu. K. Viļņa izdavumūs publicējušīs trymdas veiskupi, daudzi prīsteri, kulturas darbinīki. Literarus dorbus publicējuši J. Klīdzējs, A. Eglītis, Veronika Strēlerte, Marija Andžāne, Paulīne Zalāne un vēļ daudzi cyti tō laika jaunī autori. Kazimiram Viļņam 2008. godā (jau pēc nōves) Izraelas vaļsts pīškeira “Taisneigō storp tautom” titulu. Grōmotas par Kazimiru Viļni izdūšonai vēļ tryukst leidzekļu. Rēzeknes nūvoda dūme atbolstu atteice. Taču cerēsim, ka leidzekļus atrassim. Turpmōk byutu ari jōizdūd Ontona Rupaiņa romans “Baltie tēvi” par Latgolu 17. gs., dominikaņu klūstera dybynōšonu. Vajadzātu izdūt J. Sviestiņa sastōdeitū eisu literaru un vēsturisku rokstu krōjumu par Latvijas vaļsti “Mana tēvu zeme”, kas byutu īpaši dereigs skūlānim un cytim jaunīšim.
Jōņs EĻKSNIS,
LKC izdevnīceibas vadeitōjs

Komentāri