Zeme – vīta, kurā volūda plaukst un atsateistōs, vīta, kurā volūdai ir dūta īspēja DZEIVŌT. Zeme vysur ir vīnaida – ar vysdažaidōkajom ceļtnem un greizim voi leidzonim celim, ar vīnu sauli, kura sasylda, un vīnu leitu, kas atsvaidzynoj vosoras korstajōs dīnōs. Bet tei nav tukša, jō zemi pīpylda cylvāki – kotrs nu jim runoj sovā volūdā, un kotram tei ir cytaida, kotram cylvākam tei ir sovejō – dzymtō. Volūda – līta, kuru naaizstōsi ar myusdīnu tehnologijom voi kaidim naviņ cytim saziņas leidzeklim, tei mīreigā gaitā staigoj pa Zemeslūdi un pīpylda kotru zemes styureiti ar sovu daudzveideibu un īspējom, tei pīpylda myusu dzeivi ar sajyutom un pīdereibu pi kaut kō svareiga. Volūdu ik pa laikam kaids paraun aiz pīdūrknes, izlūka tū symtu veidūs un pōrbōž ar tai vēl īprīkš nazynōtim svešķermenim, kas izbūjoj tōs teirū un skaneigū vidi. Prūtams, ir cylvāki, kuri tū bogōtynoj un atgrīž tai vacū, teirū un skaistū izskotu, taču ir ari cylvāki, kuri, sovu volūdu napamonūt, paīt tai vīnkōrši garom, kas ir vēl slyktōk, nakai tū pōrveidōt… Dzymtai volūdai tyvū un radnīceigū dvēseļu ar kotru dīnu palīk arvīn mozōk un mozōk, un es uzskotu, ka tys ir nūzīdzeigi – nalītōt un naatzeit sovu dzymtū volūdu. Muna dzymtō volūda ir latgalīšu, un tei manī ir īaudzynōta jau nu bērneibas. Gon vacōki, gon vacvacōki ar mani vīnmār ir runōjuši Latgolas volūdā (kaut jimūs pošūs ir ari pūļu vēsturiskōs dzeislas (paļdis jim, ka es prūtu ari tū!)), un es par tū jim asu cīši pateiceiga. Myusu saime ir tei, kas ar vysom kōjom un rūkom atbolsta un cīnej tū, kas myusim ir dūts, un saprūt, cik daudz īspēju un perspektivu ir myusu volūdā runojūšim cylvākim. Sakņu pamateiga apziņa myus voda volūdas saglobōšonā. Es apsazynojūs un nūvērteju tū, ka dzeivoju Latgolā, tei ir muna sāta un muna dzimtine, muna sirds un muns asnis. Tei ir vīta, kurā es asu dzymuse un auguse, mōcejusēs un spāruse sovus pyrmūs sūļus. Latgola ir vīta, kur storp visim zylajim azarim un kuplajim, zaļajim mežim lānā gaitā sūļoj myusu volūda – latgalīšu volūda. Jā, ir myusu tāvzemē kolni un pakolni, kurūs latgalīšu volūdu nauzskota par vajadzeigu, par skaistu voi pīdereigu Latvijai, bet latgalīši ir daļa nu tōs, un es tymā skaitā. Myusu uzdavums ir bogōtynōt sovu volūdu, na viņ runojūt, bet ari rokstūt, reikojūt dažaidus pasōkumus un stōstūt par tū cytim. Tikai tai latgalīšu runa tiks sadzērdāta na tikai vysā Latvijā, bet ari kaidā Latgolas cīmā voi piļsātā, kurā par tū jau seņ visi ir aizmērsuši. Ir bejuši taidi laiki Latgolā, kod latgalīšu drukai tyka uzlykts aizlīgums, kuru veice Krīvijas cara vaļdeiba. Tys sōcēs 1865. godā – nivīns nadreikstēja drukōt, īspīst un izplateit grōmotas voi jebkaidus cytus dorbus latgalīšu volūdā, kas cīši aizkavēja kulturas atteisteibu myusu regionā. Tī beja gryuši laiki latgalīšu rakstnīkim un dzejnīkim, kuri vēlējōs izapaustīs i rōdeit sovu radūšumu ari cytim, ceinētīs un aizstōvēt sovu volūdu. Par raksteišonu, runōšonu aizlīguma volūdā voi pat šymā volūdā raksteitas grōmotas globōšonu varēja aresteit voi cytaidā veidā dabōt strōpi. Vēļ jūprūjom teik runōts par personeibom, latgalīšu literatim, kuri turpynōja slepeni raksteit dzejūļus voi cytus literarus dorbus myusu volūdā. Taidu beja pīteikami daudz, un vīns nu taidim ir Andryvs Jūrdžs, kurš teik uzskateits par īvārojamōkū Latgolas rūkroksta gromatnīceibas pōrstōvi. Aizlīguma laikā jys turpynōja pōrraksteit un īsīt latgalīšu volūdā raksteitōs grōmotas, un izplateit tōs vītejīm īdzeivōtōjim, kas beja poša dzeiveibai beistama reiceiba. 1904. godā itōs mūkas pōrgōja, un latgaļu rakstnīki atsagrīzēs pi sova ikdīniškō dorba bez baiļu. Ari myusdīnōs ir cylvāki, kuri nu vysas sirds ceinejās par sovu tāvu volūdu un cenšās tū popularizēt, īgiustūt slavu ar dzīsmem, kuras skan vysā Latvijā. Lobs pīmārs ir Sovvaļnīks, kurš komponej Marijas Andžānes dzeju, kai ari grupa “Latgalīšu Reps”, kuras dzīsme “Žārej gali” vysu vosoru skanēja voi kotrā Latvijas un Latgolas sātā. Itōs grupas dzīsmes iz ilgu laiku palīk latgaļu sirdīs un īdancynoj gondreiž kotru man zynomu balleiti. Bet sovdabeigā veidā, var saceit, itei dzīsme vīnoj sarunvolūdā saucamus čiuļus un čangaļus. Par tū var pasmaideit, bet volūdu tys līk naaizmērst! Myusu senču volūda bīži ir dzēržama ari televizijā, radio voi iz teatru skatuvem (“Latgola.lv”!), tymā teik izdūti dažaidi literari un pat zynōtniski roksti, kai ari myusu dzymtōs puses volūdā teikt reikōti dažaidi kulturas pasōkumi. Ari es asu apmeklējuse taidus un asu pateiceiga tūs pasōkumu reikōtōjim par atsauceibu un parōdeitū mīlesteibu pret Latgolu un tōs volūdu. Pīmāram, pyrms karantinas es bīži apmeklēju Leivōnu folkloras pasōkumus un konkursus, un nav bejs taidas reizes, kod pasōkuma vadeitōja narunoj latgalīšu volūdā, kas ir cīši gūdojami. Ari myusu skūla ir vīna nu tom vītom, kurā mōcōs un strōdoj eistyni latgalīši, kuri nasakaunej runōt latgaliski na tikai sovā sātā, bet arī ōrpus tōs: gon ar draugim, gon ar napazeistamim cylvākim. Jā, tūs ir palicis cīši moz, tak myusu skūlā tī ir na tikai myusu skūlāni, bet ari skūlōtōji, kuri stōsta par Latgolas volūdu ari stuņdēs. Myusu klase latvīšu volūdas stundēs pētej latgalīšu volūdu, tōs vēsturi un apgiust pareizraksteibu. Šūbreid kotram klases skūlānam ir jōveic pētnīciskais dorbs par sevis izvālātu latgaļu vōrdu, kurā jō uzdavums ir na tikai izpēteit tū, bet ari pastōsteit par šōs volūdas nūzeimeigumu un vērteibu volūdu daudzveideibā. Mes kotrs asam leidzatbiļdeigi latgalīšu volūdas saglobōšonā un naizzusšonā, kas, munuprōt, ir myusu svāts pīnōkums. Žāl vīn, ka poši latgalīši sōc intensivi pōrsalatvyskōt un ka latgalīšu volūdu pōrzynūši cylvāki saimēs runoj latvyski/baltiski, bet maņ ir prīca par tū, ka atsarūn daudz entuziastu, kuri runoj latgaliski vysur, taipat kai latvyski voi krīvyski. Ja kotra saime, kurā vīns voi obi nu vacōkim runoj latgaliski, mōceitu itū volūdu sovim bārnim jau nu dzimšonas, myusu, latgaliski runojūšū cylvāku, byutu daudz vairōk nakai šudiņ. Lai ari cyti myusu volūdu uzskota par kaut kū mozsvareigu un nūvacōjušu, mes zynom, ka tei ir cīši skaneiga un skaista, dēļ tō byusim tī, kas skandynoj jū na tikai Latgolā, bet ari ōrpus tōs!
Evija BERGMANE-SPRŪDŽA
(Rībeņu vydusskūlas 10. klase)
Aijas MIKELES-STRUŠELES foto
Komentāri