Itī i cyti nūtykumi līcynoj par tautas goreigō brīduma pakōpi i grybu saglobōt i lītōt dzymtū volūdu literaturā, izgleiteibā, vaļsts pōrvaļdē, bazneicā, saimē. Saleidzynōsim vairōk nakai 100 godu retrospektivā latgaļu volūdas stōvūkli ar myusdīnom. 40 godu ilgais drukas aizlīgums latinu burtim nanūslōpēja ilgas pēc dzymtōs volūdas. Latgaļi raksteja gon kirilicā, bet – latgaliski, jo oficialō vaļsts volūda beja krīvu. Latgaļim sovu skūlu vēļ nabeja. Dzymtū volūdu latgaļu bārni īsavuiceja nu lyugšonu grōmotas tai saucamajā “skūlā pi rateņa”. Baltīšu izlūksni latgaļi nalītōja i ari naprota, jo raksteiba beja gotyska. Baltīši pōrsvorā beja luterticeigi, taitod katōļu ticeibas škālōji i latgaļim nabeja pījemami. I pēc drukas aizlīguma latinu burtim atceļšonas 1904. godā sōcās latgaļu tautas goreigs pacālums. Tī daži akademisku izgleiteibu īgyvušī goreigas i laiceigas kōrtas pōrstōvi cenšās izmontōt drukas breiveibas īspējas i kerās pi tautas apgaismes dorba. Tai Fraņcs Kemps nūzīdoj sovus Sprūževas īpašumus, tikai lai latgaļim byutu koč kaids gaismas stareņš, sovs laikroksts. Kalendars “Daugawa” i avīze “Gaisma” ir pyrmī izdavumi dzymtajā volūdā. “Gaismai” sekoj turpynōjums – Nikodema Rancāna “Sākla”, Fraņča Trasuna “Auseklis”, brōļu Skryndu “Drywa” i ari goreiga satura grōmotas, nadaudz – laiceigas. Monarhijai kreitūt 1917. goda martā, Pyrmō pasauļa kara beigu pūsmā, sōcās tai sauktais Kerenska laiks leidz boļševiku novembra apvārsumam. Laiks, kas uzskotams par Krīvijas demokratijas pyrmsōkumu. Itys laiks nas ari latgaļim cereibas uz autonomiju Krīvijas sastōvā. Par latvīšu vaļsti tod vēļ nivīns narunoj. Prūtams, zeimeigs nūtykums ir 1. Rēzeknes kongress, bet tys latgaļu dzeivē nikaidas radikalas izmaiņas naīnas. Polemika nūteik tikai par autonomijas izceineišonu jau Krīvijā i tod pīsavīnōt Vydzemes guberņai – Kempa pozicija. Fraņča Trasuna redzējums ir pretējs – vyspyrms pīsavīnōt Vydzemei i tod izceineit autonomiju. Nagarais ostoņu mēnešu laika spreids roda strauju nacionalōs apziņas kōpumu mozōm tautom. Latgaļim sōc izīt tik daudz dažaidu vērzīņu preses izdavumu, grōmotu itt., ka, nu šudiņdīnas stōvūkļa raugūtīs, izaklausa pēc breineiga, natycama sapņa. 1917. goda 25. oktobrī (pēc vacō stila) boļševiki Krīvijā ar Vladimiru Uļjanovu prīkšgolā i latvīšu strēļnīku atbolstu izdora vaļsts apvārsumu. Padūmu varas lelōkūs aizstōvu i sorgōtōju gūds tymā laikā pīdar sorkonīm latvīšu strēļnīkim. 1917. gods ir patīši kongresu i sapulču gods. Itō 1917. goda 3. decembrī otkon Rēzeknē saīt 2. Rēzeknes kongress, kas vēsturē īgōjs kai 1. Latgolas Padūmu kongress. Itō saīta iniciatori ir strēļnīki, bet 1. kongresa aprelī – katōļu goreidznīceiba. Decembra kongresā Latgolas zemnīku, strōdnīku, kolpu i zoldotu Pagaidu padūme caur Īkšlītu komisariata vītejōs pōrvaļdes nūdaļu paziņoj, ka naredz nikaidu škēršļu Rēzeknes, Daugavpiļs i Ludzas apriņķu atdaleišonai nu Vitebskas guberņas i pīvīnōšonai Vydzemes guberņai, par kū ari teik ziņōts Vitebskas guberņas Pagaidu zemes padūmei. Tūmār ar pīsavīnōšonu Vydzemei nav apmīrynōti cyttautīši – krīvi, žeidi i sorkonī latvīšu strēļnīki i syuta VCIK (Vyskrīvijas centralō izpyldu komiteja) komisaram Jakovam Sverdlovam ziņōjumu par atsadaleišonas nalītdereigumu. 1919. goda februara mēnesī iz Sverdlova īteikuma pamata vysūs trejs Latgolas apriņķūs teik reikōti referendumi. Ar nalelu pōrsvoru uzvar pīsavīnōšonōs atbaļsteitōji. Kū īgyva voi zaudēja latgaļi, atsavīnojūt nu Krīvijas i naizveidojūt sovu Latgolas guberņu, – vaicōjums vēļ aizvīnam aktuals. Nūsadybynojūt Pītera Stučkas režimam Latvijas teritorijā (Latvijas Socialistiskō Padūmu Republika), latgaļu volūda ar 1919. goda 8. marta boļševiku vaļdeibas lāmumu teik pacalta oficialas vaļsts volūdas līminī. Vysas Latgolas skūlas 1919. godā pōrīt uz mōceibom dzymtajā volūdā. Poši latgaļi sovu volūdu par literaru atzyna jau nu 1907. goda. 1921. goda 11. augusta Latvijas Republikas Ministru kabineta lāmums ari paredz latgaļu volūdai vaļsts volūdas statusu i izgleiteibu dzymtajā volūdā, bet Latvijas Satversmē tys nateik akcepteits. Volūda nūnōk uz asimilacijas viļņa. Nu alfabeta pamozam teik izspīsti burti “w, y, ō”. Vaļsts tauteibu klasifikatorā tauteiba “latgaļīts” ap 1930. godu jau pazyud, taipat teik streipōta pasēs religiskō pīdareiba, socialais stōvūklis. Krīvijas Federacijā tauteiba “latgaļīts” vēļ aizvīnam figurej ap 2000 personu aplīcynūšūs dokumentūs. Padūmu Savīneibā leidz pat 1938. godam dorbojās mozōkumtauteibu izgleiteibas programa – ari latgaliski. Obligatā kōrteibā teik sagatavōti izgleiteibas kadri latgaļu pamatskūlom – Ačynskas pedtehnikumā; tehnikumim i napylnom vydusskūlom – Ļeningradas Hercena Pedagogiskajā institutā. Latvijā jau nu 1934. goda 15. maja latgaļu volūdas modernizeišonai teik pōrvylkta streipe. Leidz tam 20. godu sōkumā pastōvēja četras latgaļu ortografijas. Myusdīnōs – divas. Prof. Pīters Strods uzstōja par vīnas latgaļu raksteibas lītōšonu, tikai ortografiju pōrveidojūt divūs pīgōjīņūs. Leidz šudiņdīnai palykom pi pyrmō, ūtrū vairs naļōve K. Ulmaņa vaļsts apvārsums. Tyka slāgtas latgaļu skūlas. Vīneigi pasateicūt metropolita Antonija Springoviča pyulem, latgaļu volūdas stuņdes palīk Aglyunas gimnazijā leidz pat padūmu invazijai 1940. goda 17. junī. K. Ulmaņa autoritarisms aptur laiceigū presi dzymtajā volūdā. Katōļu izdavumi teik atstōti. Latgolā tod tauta ir vēļ dziļi ticeiga, i režims naīsadrūšynoj apkaitynōt latgaļu religiskōs jyutas. Pītera Stučkas utopiskōs idejas par Latviju kai pasauļa komunisma paraugvaļsti dzeivoj cauri visim boļševiku vaļdeišonas laikim nu 1919. leidz pat 1990. godam. Tūmār na visi latvīšu komunisti pīkreit taidim mūrgainim mērkim. Pēc 1940. goda latgaļim teik dūts laikroksts “Taisneiba” i radio nu Modyunes raideitōja dzymtajā volūdā. Pēc brīsmeigō sorkonō terora goda sōcās cyts – vōcu okupantu laiks. Tys latgaļu tautas kulturas vēsturē paliks kai taids bezprecedents. Okupanti īkarōtōs tautas kulturai atver slyužas, i latgaļu drukōtais vōrds kai pavasara polu yudini pōrplyudynoj latgaļu sātas. Skaidrōjums vīnkōršs – vōcu kara politika jau cīš sakōves i vajadzeigs pamattautas atbolsts i simpatijas. Lelu lūmu nūspēlej vōcu humanistu – Austrumu apgobola komisara Rieckena i kulturas lītu pōrvaļdnīka Dr. Vickberga latgaļu nacionalūs centīņu izpratne i, prūtams, poša grōmotizdevēja Vladislava Lōča apsvīdeiba i spēja rodušōs īspējas izmontōt. Izdevnīceiba strōdoj dīnu i nakti. Grōmotas teik drukōtas vīnlaiceigi četrōs tipografijōs, i avīze “Latgolas Bolss” kļyust pat par dīnas laikrokstu. Pēckara Padūmu Latvijā leidz 1960. godam latgaliski izīt dažas rajonu avīzes – Rēzeknē “Ausma”, Kōrsovā – “Pa Staļina Ceļu”, Ludzā – “Ludzas Taisneiba”, Daugavpiļs rajonā – “Latgolas Taisneiba”, pa kaidam kalendaram kolhoznīkim, divas proletariskas izcelsmes autodidakta Seimaņa Putāna dzejas grōmateņas. I tūmār piļneigs tukšums napalīk. Palīk vēļ cereiba – rītumu emigracijā dorbojās Vladislava Lōča izdevnīceiba, kas ir pyrmskara i vōcu laika grōmatnīceibas turpynōjums. Tai Minhenes latgaļu grōmotu apgōdā dīnas gaismu īrauga zynōtniska literatura, daiļdorbi, lyugšonu grōmotas, kalendari, laikroksti, vērteigs literari zynōtnisks žurnals “Dzeive” – ar dūmu kaidreiz atsagrīzt breivā dzimtinē. Bāgūt nu komunistim, nu Latgolas trymdā dūdās leidz 10 000 latgalīšu. Pyrmō, uzreiz pēc īsarasšonōs Bavarijā, sōc dorbu Vladislava Lōča izdevnīceiba, vālōk nūsaorganizej Latgaļu Pētnīceibas instituts, latgaļu radio raidejumu komiteja, Andryva Jūrdža fonds, Latgaļu demokratu savīneiba. Nasaverūt iz tautas brōļu i myusu pošu latgaļu kangaru naīcīteibu pret latgaliskumu (nūteik latgaļu vodūšūs darbinīku diskreditacija, demenciacijas ar mēginōjumim izdūt Padūmu Savīneibai), tūmār Latgolas kultura izdzeivoj. Dzymtō volūda ir kai kūka saknes. Tōs apcārtūt, kūks nūkolst. Tai tys ir ari ar tautu. Aizejūt Vladislavam Lōčam myužeibā, vyss it kai apsastōj – prese, grōmatnīceiba. I tūmār tei ūgleite īsagailej cereibā iz dzimtines breiveibas ausmu. Trymdā palykuši daži Vladislava Lōča dūmubīdri i leidzgaitnīki, kaut jau ari cīnejamūs godūs, tūmār spēj sasaorganizeit kūpeigam tautyskam mērkim i nūvest garōkō myuža latvīšu zemes laika grōmotu “Tāvu zemes kalendars” leidz Latvijas vaļsts atsajaunōšonai. Atīt 1990. gods – latgaļu klusu cereibu, sajyusmas osoru i sapnu pīpiļdejuma laiks. Vēl dzeiva latgaļu inteligences vacō paaudze i represijas izcītušī Vladislava Lōča izdevnīceibas darbinīki dzimtinē kai morals bolsts i pīredzējuši padūma devēji. Atsajaunoj preses izdavumi, periodika, laiceiga i goreiga literatura, breineigi TV raidejumi “Latgola”, Vladislava Lōča īdybynōtī radioraidejumi “Latgolas Bolss”, Latgaļu Pētnīceibas instituta darbeiba i ikgoda konferences, jauni i atkōrtōti grōmotu izdavumi drycanīša Jōņa Eļkšņa izpiļdejumā i gōdeibā. Vysā vaļstī veidojās latgaļu kulturas, bīdreibas, goreigūs i laiceigūs dzīšmu ansambli. Beidzūt i latgaļim boltōkas dīnas! Tik strauji i labi sōcīs, goreigais pacālums pamozam nūplyuk. Vacō paaudze aizīt myužeibā. Nateik atvārtas latgaļu skūlas – sabīdreiba sasaškeļ Latgolas nacionalūs interešu vaicōjumūs. Nūteik sasaškeļšona latgaļu ortografijas vaicōjumā. Naapgyustūt vacūs Pītera Stroda raksteibas pamatus, teik sōkta reforma, kas latgaļu rokstus ir nūvaduse haosā. Leidz ar tū ari latgaļu literatura nav vairs pīpraseita ni bazneicā, ni ari laiceigā dzeivē, nateik radeita vajadzeiba pēc latgaļu drukōtō vōrda. 1. Rēzeknes kongresa lāmumi pījemti, i pats kongress organizēts nu katōļu goreidznīceibas. Vaira kai 100 godu goreidznīceiba nav prasejuse piļdeit pošas pījemtūs nūteikumus attīceibā pret latgaļu tautu. Paradokss – teik apgolvōts, ka latgaļu volūdas sorgōtōji vysūs laikūs ir bejuši katōļu goreidznīki. Daži gon. Šudiņ tys tai nav. Visi katōļu periodiskī izdavumi dzymtajā volūdā ir apsastōjuši. Ari runas volūdas kvalitate ir atkareiga nu raksteitō vōrda. Lobā latgaļu volūdā mōceibu spējeigi nūrunōt vairs tikai atseviški prīsteri. Ni skūlōs, ni bārnudōrzūs, vaļsts īstōdēs latgaļu darbinīki eistineibā vairs naprūt i navar atbiļdeit latgaliski, narunojūt par raksteitū vōrdu. Volūdas lykums trakteits tai, lai par latgaļu volūdu radeitu mozvērteibas sajyutu. Baltīšu volūdas tradicija nūformuleita kai latvīšu literaturas volūda, a latgaļu – kai latvīšu volūdas paveids, kaut obas ir literaras voi obas ir paveidi i vaļsts volūdas. Lykums soka, ka latgaļu volūdai vaļsts nūdrūšynoj aizsardzeibu, saglobōšonu, atteisteibu, bet nav golvonais – lītōšonu. Pošreizejō volūdas situacija vairs nalīcynoj, ka dzeivojam Latgolā, latgaļu zemē. Vītu vōrdi izkōrtnēs, personu vōrdi i pavōrdes teik izkrūpļōti i baltyskōti ar nūlyuku vai naapzynōti. Tei ir klaja latgaļu diskriminacija. Leidz Latgolas zemei ari ir atgōjuse brīsmeiga nalaime – mērs, kas jau nu Zvīdru kara laika nav pīdzeivōts. Šymā sakarā – kur mes ītum voi īsagrīztum, radzama reala daudzvolūdeiba breidynōjumu vai izasorgōšonas pamōceibu veidā nu mēra brīsmem baltīšu izlūksnē, krīvu un angļu volūdā. Kur pamattautas latgaļu volūda? Voi jūs vairs nav, voi jī nav tik vērteigi, lai pasorgōtu nu izmēršonas? Tai teik radeita latgaļu rases mozvērteibas sajyuta – vyss kai pi nacionalsocialistim.
Pīters LŌCS
Aijas MIKELES foto
Komentāri