Vaļsts prezidents Egils Levits, A. Spoģa skūlnīks, sovā apsveikumā izcēle jubilara davumu Minsteres gimnazijas, latvīšu un latgalīšu kulturas styprynōšonā, nūvēlejūt mūžu goru, stypru veseleibu, dzeivesprīku un syltas attīceibas ar tyvinīkim un draugim. Minsteres gimnazijā A. Spogis mōcējis vēsturi, filozofiju, sabīdriskōs zineibas, politiku un katōļu ticeibas mōceibu, ilgus godus beja skūlas dorbvedis. Jubilars dzimis 1924. goda 9. oktobrī Daugavpiļs apriņķa Vōrkovas pogosta Bratiškūs. Beidzis Vōrkovas sešgadeigū pamatskūlu. Sovu uzvōrdu montōjis nu dzymtōs puses vītvōrda — Špogim. Pēc Vōrkovas pamatskūlas beigšonas A. Spogis gribēja tōļōk vuiceitīs Daugavpiļs gimnazijā, bet šis sapnis napīsapiļdeja, jo pēc tāva izsyuteišonas “baigajā godā” beja jōsaryupej par saimi. Vōcu okupacijas laikā Alberts strōdōja sovā lauku saimnīceibā kūpā ar mōti un audzynōja mōsas. Kara laikā sōcis legionara gaitas. 15. divizijas 33. pulkā atsakōpšonas ceiņōs 1944. goda 14. junijā pi Zylupes smogi īvainōts. Sekōja hospitalis un Zedelgemas kara gyustekņu nūmetne Beļgijā. Izgleiteiba gyuta Baltijas universitatē Pinebergā, Hamburgas, Bonnas un Madrides universitatē. Ar degsmi A. Spogis pīsadaleja Latvīšu preses bīdreibas un katōļu studentu apvīneibas “Dzintars” darbeibā, ryupeigi sekōja Latvijas politiskīm nūtykumim un sabīdriskajai dzeivei Latgolā, jo ilgus godus beja strōdōjis pi žurnala “Dzeive” un zynōtniskū rokstu krōjuma “Acta Latgalica”, rakstejis trymdas preses izdavumim, ari redigējis žurnalu “Kara Invalids”. Paraleli pedagoga dorbam daudz un regulari raksteja. Izdūti četri dzejūļu krōjumi, publicistiskas un literaturkritiskas apceres un recenzijas, monografija par mōkslinīku Juri Soikanu. Periodikā publicētas apceres par filozofijas jautōjumim. Vysus trymdas godus A. Spogis beja latgalīšu grōmatizdevēja Vladislava Lōča leidzgaitnīks. Gōdōja par Dr. Aloizija Broka tulkōtōs Jaunōs Dereibas Svātū Rokstu un latgaliskūs lyugšonu grōmotu pavairōšonu Latvijas katōļu vajadzeibom. Pēc naatkareibas atgyušonas “Latgaļu izdevnīceibas” grōmotas tyka nūgōdōtas Latgolas skūlōs un bibliotekōs. “Ar Vladislavu Lōci dorbōjamēs, kūpā veidōjom, nūstyprynōjom latgaļu presi, Latgolas byuteibu! (..) Latgola nav tikai vōrds, bet ir cylvāki, ir gors Latgolai,” soka Alberts Spogis. Kai līcynoj poša A. Spoģa sastōdeitais publicētūs dorbu bibliografiskais rōdeitōjs, dažaidūs izdavumūs publicēts vairōk par 700 rokstim. A. Spoģa dzejūļu atlase īvītōta krōjumā “Latgalīšu literatura” (1995). Kūpā ar sīvu Mariju A. Spogis izaudzynōjis un izskūlōjis sešus dālus un meitu. Pādējūs godūs kūpā ar dālu Gregoru Spogi jubilars pīsavērsīs sovas dzymtas vēstures izpētei. Dreizumā Rēzeknē klajā nōks A. Spoģa napublicētūs dzejūļu grōmota. A. Spogis jūprūjom dzeivoj Minsterē, pyrms divim godim cīmōjās Latvijā. Andris Vējāns grōmotā “Latgales rakstu gaisma” Albertu Spogi metaforiski un trōpeigi raksturōjis kai Latgolas bolsu Eiropas labirintūs. Šūgod Latvijas vaļdeiba pēc bīdreibas “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” bīdru īrūsynōjuma jubilaru apbolvōja ar Ministru kabineta Atzineibas rokstu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturas atteisteibā.
Dainis MJARTĀNS
(saīsināti)
Komentāri