Es apsazynojūs, ka visim jau apnicis jandaleņš ap latgalīšu volūdu. Bet šis ir pēdējais mirklis, lai vēļ kaidu vōrdu bylstu. Tiuleit nūtiks PASAULES LATGALĪŠU KONGRESS, un lems un apstyprynōs myusu volūdas eseibas svareigus jautōjumus. Un man patīsi ir bailes, ka otkon pa klusū atsaklōs kaids zeimūga apstyprynōjums myusu volūdai nalabvēleigā jautōjumā. Tai tok nūtyka 2007. godā ar Vaļsts volūdas centra apstyprynōtajim latgaļu volūdas pareizraksteibas nūsacējumim. Projektu raksteitōju tagad ir daudz. Īkōre lela.
Munuprōt, ļūti īspaideigi pasacēja V. Arbidāns “Rēzeknes Vēstu” 03.02.2017. numurā replikā “Prozamūdūs kačegarkā”. Un ar taidim tautas kolpim kai J. Viļums jūki mozi. Jam vīnolga asūt “ō”, “uo” voi “q”, lai tikai vysgryutōkajā kasdīnys (?) breidī spēt pasmaideit. Tū jys nūvēļ latgalīšim.
“Vītejā” avīzē (05.10.2012.) soka: “Myusim vēļ daudz cytu dorbu prīškā, lai varātu atsaļaut tik daudzi laika veļtēt itam vīnam vaicuojumam.”
Jys un citi volūdas krūpļōtōji vodōs pēc (Viļuma vōrdim runojūt) prosta principa. Taitod “sačakarējom” volūdu, un lai tys īt tik uz prīšku. Teicit, latgalīši, poši golā, man jōdora svareigōkas lītas, man vīnolga.
Bet maņ nav vīnolga! Un ir oploms princips “Kai runoj, tai roksti”. Gaidom kongresu. Un ja nu kaidam augsti zynūšam veiram ari tagad ir vīnolga, tod jau vysa volūdas raksteibas un runas krūpļōšona — ortografeja, svešu tautu volūdu vōrdu lītōšona, Kolnasātas “radejas” pōrraides un cytas izdareibas tiks ar zeimūgu apstyprynōtas, un, meilī latgalīši, “vuovuļuosim” tik tōlōk.., īskaitūt Saeimas tribīnes.
Izaklausa tys nasmuki un napareizi, vīnkōrši napīdīneigi. Mes, latgalīši, asam gudri un inteligenti cylvāki un myusim napīdīn apzagt cytas volūdas. Myusim jōbyut lapnim ar sovu latviski latgaliskū volūdu.
Navar tok vaļstī pastōveit tik volūdu, cik nūvodu. Skaidrs, ka vīna volūda papyldynoj ūtru. Bet projektu raksteišonā un acimradzūt lobumu īkōrē asam pōrsacantuši.
Myusu cīnejamīm volūdas zynōtnīkim jōstōv sardzē par latgaļu volūdas literarū lineju. Tys jau nav nūpītni, ka soka: “Kai runoj, tai roksta.”
Cyta dzymta myužu voi vairōkus ir dzeivōjuse blokus spēceigai krīvu saimei, cyta — boltkrīvu, cyta — pūļu utt. Un tōs saimnīceibas voi vasala nūvoda cylvāki ir pīsalāgōjuši sābru saticeigai dzeivōšonai, runojūt obom pusem pījamamā runā. Jūs bārni, aizgōjuši dzeivōt tōlōkūs plašumūs, sovu sātas runas veidu nūdeve sovim bārnim, mozbārnim… Voi nūtykušas cytas peripetijas, jo volūdas rasšonōs palykuse nūslāpumā.
Un nu beidzūt runojam tai, ka nasaprūtam vīns ūtru. Un kotrs uzskotom sovu runas veidu par pareizōkū, latgaliskōkū.
Un pavysam ačgōrni, ka zineibu sīvas un veiri tū jampadraci atbolsta. Nimoz naaizadūmoj, cik tys ir smīkleigi gon dzērdeigai sovai, gon svešai ausei. Tōpēc myusu volūdnīkim nabyutu jōškīž sovi spāki un leidzekļi šajā volūdas karā, bet vīnkōrši jōstrōdoj, jōsaryupej par sovas vēsturiski skaidras, teiras, skaneigas latgalīšu literarōs volūdas saglobōšonu, atteisteibu un veidōšonu bez svešu tautu volūdu vōrdu pīmaisējumim. Vōrdi — gazeta, zala, gosti, pravda u.c. napīdīn myusu volūdai. Ļūti sens un vēsturiski pamateigi īzasakņōjis vōrds “škola”. Tys tok arī nav latvyskōs — latgalyskōs izceļsmes vōrds. Nu tō ari pamozam jōatsabreivoj. Myusim ir sovs vōrds — skūla, skūlāni, skūlōtōji… Nav tok jōubogoi pēc vēsturiski pīspīstō “škola”.
Ļūti mōc nauzticeiba augstajim veirim par gaidamō kongresa iznōkumu. Cytaidi byus jōsvīž koktā pajimtū rūkōs daža Latgolas dzejnīka gora dorbu. Voi tagadejō volūda ir kai pōrbaudējums latgalīšu pacīteibai, voi ar nūlyuku tai roksta, lai izsmīklī un nagūdā caltu sovu mōtes volūdu?
Myusu runu nivīns myusim nav uzspīdis. Mes poši tū īveidōjom atkareibā nu vēsturiskajim apstōklim, myusu dobas, izjyutom un saprōta. Cyts pīsasovynōja nagleitus vōrdus, cytam tī nabeja pījamami, cyts izgudrōja sovus atkareibā nu sovom vajadzeibom un saprašonas. Gribātu, lai myusu gudrī prōti speidātu na ar garumzeimes nūjaukšonu, bet ar skaistas volūdas saglobōšonu. Tys nav un nabyus vīgls dorbs, bet jōdora, ja asat izavēlējušīs volūdnīka pīnōkumus. Volūda ir jōizlūba nu visim godu symtūs pīlypušim cytu tautu vōrdim. Tys ir lels, nūpītns dorbs, kuru acimradzūt nivīnam nasagrib uzajimt.
Kotrs sovā sātā lai runoj, kai ārtōk, kai jū saprūt, bet vyspōrlosamajā literaturā ir jōbyut nūteiktom regulom, kū var, kū nā pīdōvōt visim laseitōjim. Ir jōbyut ari sovim īkšejim, naraksteitim lykumim. Myusim visim ir jōsaprūt, ka dzeivojam vīnōtā Latvijas vaļstī, jōrunoj sovā latvīšu volūdā.
Ja vīnojamēs, ka gon runojam, gon rokstom ari latgaliskā volūdā, labi, dareisim tū, tikai visim pījamami. Myusu volūda ir Latvijas Austrumu gola cylvāku volūda, kuru saprūtam kai latgaliskū.
Genovefa MELNE
Komentāri