Vasaliņka, muna dōrgiņkō Cecilija! Kai redzi, es vēļ sovim godim djuža i stypra… I meža trūnī varu uzatraust, kod Puļgeņce paraun leidza. Jōs ar Zosi palaikam svātdīnōs aplaiž ar mašini kaidu riņči pa dzymtū zemi. Sōkumā Sarkaņu, Ludzas, Kaunatas voi vēļ kaidā apleicīnes bazneicā Dīvam gūdu atdūd, a tod jau var ļautīs laiceigai prīcai. Nu i maņ teik. A myusu Zosei nu tō vysa myužeigō skaistuma jau pārņ dzyma jauns kobijs — trūņūs kōpšona. Tūreiz iz Kalsnovu braucem, a tī trūņs. Zosei jōteik augšā. Voi ta es švakōka? Tusdama traušūs leidza. Puļgeņcei mute vaļā. Gribi nagribi, jai, jaunai i spravnai, jōkōp leidza. Raizejās par vecinem. Tu zini, kai dabasūs uzkōpem! Nūkōpem kai nu jauna pīdzymušs. Myužeigs skaistums! A Zosei kai eilyns pakaļā. Nav vaira mīra. Grib i grib jai vēļ kaidā trūnī kōpt. Līpu kolnā trūņs asūtj vysaugstōkais. Zalta rudinī Puļgeņce vad myusus iz Līpu kolnu. A tī — kaidu kimetreņu kolnā jōkōp. Labi, ka vāzas beja leidza.. Iz beņčeiša atvylkom elpu i trausamēs augšā.. A tī dabasus ar rūku var dasnēgt! Pōri pūrim i mežim — Rāznas azars, aiz tō Padebešu kolns, sakūpti i aizauguši teirumi.. Vysa biļde rudiņa zalta krōsōs! Šūgod pa pavasaram laidem iz Malnovas bazneicu. Pi bazneickunga Aglyunīša kopa “Kunga eņgeli” nūskaitejam, sveceiti aizdedzem. Jū pyrms divim godim Dīvs pajēme. A pīminekleiša to vēļ nav. Aizmērsom i mes karbonceņā īmest. Puļgeņce rullēja tōļōk. Ceciļ, tici voi natici, niuļa karte nav vajadzeiga. Puļgeņce pasoka tik nazkaidam aligatoram adresu: Nūmernes valns… I aligators vysu ceļu kladzynoj: “Pēc tik metrim grīz pa kreisi, pēc tik — pa labi.” Pa ceļam apraudzējam Salnovas bazneiceņu. Tei kai pōsoku nameņš kolnā.. A tod jau i Nūmernes vaļņs beja klōt i trūnī kōpšona. Šūreiz myusim ar Zosi trūņs lykōs par zamu, koč apleicīni nu gaisa varēja redzēt. Bet apreibušs nu tō meža gaisa bejom obejas ar Zosi. Atpakaļceļā Puļgeņce īraudzēja kūka laipu. Jai jōredz, kur tei vad. Mes jai pakaļ. A tī — myužeigs skaistums! “Lobōs dobas” objekts “Guņs”. Sēdi dēļu “vigvamā”, verīs mōkūņūs i meditej.. Es Rūžaineiti nūskaitēju.. Kod atsavylkom iz mašini, nikō vaira nasagribēja… A Puļgeņcei, jaunai i spravnai, vēļ pi reizes nazkas jōredz tamā pusē. Laidem iz Rogovku, tei tak slavonu kulturas ļaužu šyupeļs. Na pa tū ceļu pagrīzem. Aligators laikam beja pīkuss. Dēļ tō Lyvzinīkūs breineigu vītu īraudzējam. Izarōdēja, ka tei veļteita divim slavonim veirim par gūdu jūs dzymtajā vītā. Krysts i divi pīminekli: Jezupam Rancānam un Ontonam Rancānam. Par veiskupu Jezupu Rancānu Zose zynōja stōsteit, ka bejs četru Saimu deputats i pādejais Latvijas prezidents ōrzemēs, kod sōcēs juku laiki. Ka miris Amerikā, ka jaunajūs Latvijas laikūs pōrglobōts Aglyunā, bazilikas apakšejā stōvā. Par Ontonu to nikō nazynōja. Iz pīminekļa raksteits, ka ministrs bejs. Myužeigs skaistums! Cik labi, Ceciļ, ka izgudrōts tys modeļnīks. Puļgeņce tik pabaksteja ar pērstu tamā breinumkasteitē un jau zynōja stōsteit: “Ontons Tadeuša dāls Rancāns dzimis 1897. goda 25. junī, bejis ōrsts, 2.,3.,4. Saimas deputats nu Latgolas kristeigūs zemnīku partijas; 1931. godā — satiksmes ministrs Uļmana vaļdeibā. 1941. godā izsyuteits uz Staļingradas apgobolu. Atsaradīs Astrahaņas cītumā. 1942. goda 31. janvarī “Par pīsadaleišonu kontrrevolucionarōs partijōs un ceiņu pret revolucionarū kusteibu” nūšauts 1942. goda 16. martā.” Aizdedzem pa sveceitei, nūskaitejam “Kunga eņgeleiti..” Viņ Puļgeņcei nabeja laika nūskaidrōt obeju Rancānu radnīceibas saites. Itū pīmiņas styureiti īkōrtōt rūsynōjis dzejnīks, rogovkīts Ontons Kūkōjs. Iz sātu braucūt, mēli kuļsteit nasagribēja. Viņ acis prīcōjās par Nautrānu pogosta zaļīm teirumim, sakūptōm ceļa molom.
PLŌCIŅU MASE
P. S. Dōrgiņkī, naaizmērstit dzymtū zemi. Te daudz kū var redzēt.
Pl. M.
Puļgeņces biļdes
2019. goda 8. julijā
Komentāri